*

vakariņās būs uz kartupeļiem sautēta sojas karbonāde ar puraviem, saldā krējuma mērcē (un ar siera cepuri) un auzu pārslas ar āboliem un rozīnēm, grauzdētas sviestā un medū (klāt plombīra saldējums).
(un tas nav prasījis ne īpaši daudz spēka, nedz laika patēriņu. tepiķis iztīrīts arī)

starp citu, lai kondensētais piens sanāktu tāds kā bērnībā viņu vajag vārīt (ūdens peldē) vēl ilgāk nekā divas stundas. lai gan arī vārot tikai tās divas viņš ir ļoti garšīgs.



+ pēc kāda laika (kad kaarl būs atradis indīgu bītu) es uzģērbšu slēpošanas kostīmu un mēs iesim ārā staigāt, par spīti sāpošā zoba uzpampinātajam kreisajam vaigam.
+ visu dienu raustās elektrība.

UPD: ārā ir nenormāli kruti!

1) par ASMZ konci man nav vispār nekas ko sacīt, tas bija kosmoss kkāds. visvisvislabākais no visiem daudzajiem šogad apmeklētajiem končiem. ja nu vienīgi tas, ka gribējās apsēsties. nu tā lai neviens netraucē un neaiziek un nespraucas garām. lai var mierīgi iegrimt skaņās. un rīt dabūšu savu He Has Left Us Alone but Shafts of Light Sometimes Grace the Corner of Our Rooms... vinila formātā.
2) es atkal lasu daiļliteratūru. to nevar nelasīt, jo tā ir G.G.Markesa autobiogrāfija "Dzīvot, lai izstāstītu", kas ir kkas pilnīgi lielisks. un es nešaubos, ka pienāks diena, kad es sesto (vai varbūt jau septīto) reizi ķeršos pie "Simts vientulības gadu" pārlasīšanas.
3) vakar izcepu savu ābolu pīrāgu ar Smiltenes un Saldus āboliem. jācep biežāk, jo skils krities - mīkla mazliet par cietu sanāca. bet garšīgs tāpat.
4) nākamnedēļ laikam beigsies mani pēcaksidenta zobārsta apmeklējumi. kopā tas būs izmaksājis more than 500 Ls.

ko es šodien darīju? es izmetu ārā daudz nevajadzīgu krāmu un gatavoju visādus dārzeņus mīklā (tip pakoras tikai nevis ar zirņu miltiem, bet parastajiem) un tagad man ir pilns vēders, vajag aiziet novākt veļu no šņores un saņemties pastaigai ar Radžu (labākais veids, kā to izdarīt, ir pateikt sunim maģiskos vārdus "iesim ārā", jo tad atkāpšanās ceļa vairs nav).

p.s. man patīk mājsaimniecība no brīvas gribas. un galvenais, lai itin neviens nemaisās pa kājām, nemēģina mācīt un nenorāda, kas un kā darāms.

es jau pirms vairākām dienām ēdu jaunos kartupeļus no Smiltenes dārza, bet tagad es pirmoreiz šogad ēdu vienu no pasaulē garšīgākajiem ēdieniem - vārīti jaunie kartupeļi pasautēti cepeškrāsnī ar gailenēm, dillēm un saldo krējumu.

ā vēl runājot par vakardienu -
nekad nebiju domājusi, ka kādreiz redzēšu savu lielo brāli dziedot akustiskās ģitāras pavadījumā. un tieši to es vakar redzēju.
un
mans un digna meistardarbs/romantiskās vakariņas izskatījās šādi -


(tējas servīze gan ir ķīniešu, nevis japāņu)

*) atbraucot mājās no kp apmeklējuma (kurā uzzināju, ka slimnīcā ir viegli nokļūt, bet prom tikt no turienes ļoti grūti - mums tas prasīja apmēram 1,5h) konstatēju, ka mazā Radža lepni guļ manā gultā. neticēju, ka viņa tur iekļuvusi pati saviem spēkiem, kamēr vēlāk nepieķēru viņu ļoti tizli, bet apņēmīgi tur ieķepurojamies, pie tam neizlaižot no zobiem kaltētu cūkas ausi.

*) sen jau gribēju pamēģināt un tā kā freakart man dz.d. uzdāvināja sušī trauku komplektu, tad saņēmāmies un ar digna pagatavojām pirmos sušī savā mūžā. sanāca pat negaidīti ātri, labi, garšīgi un mēs ieturējām ļoti romantiskas vakariņas divatā.

*) vēl mēs ar digna pīpējot uz garažas jumta nonācām pie atziņas, ka ir ļoti labi, ka dzīvē esam satikušās. tas ir daudz labāk nekā, ja būtu satikušās nāvē - piemēram, kopā vienā rokā karājoties pie kraujas malas. tad mēs noteikti nožēlotu visu, ko būtu palaidušas garām nebūdamas pazīstamas.

Līgo + Jāņi = daudz animē, pa vienam Tērvetes Senču un mazliet siera + vesels spainis ar paparžu ziediņiem.
un šorīt pankūkas ar svaigi lasītām zemenēm un kondensēto pienu.

mans slinkums un nespēks gandrīz pārspēja izsalkumu, bet tomēr saņēmos (citādi man būtu pienākusi klāt nāve) un uzčiņīju saldajā krējumā un sojas mērcē ceptus šampiņjonus ar pussīpoliņu, kam beigās piegāzu klāt vienu paciņu roltonnūdeļu. baigi ātri, viegli un garšīgi. lai gan vispār šodien pasaulē nav un nevar būt nekā garšīgāka par minerālūdeni.

mēģinājums dažādot ēdienkarti izdevās lieliski - sanāca ļoti garšīga lēcu žļurga:
lēcas + burkāni, paprika, puravi, sīpoli, ķiploki, kumins, tomātu mērce, sojas mērce, karijs un sinepju sēkliņas. klāt rupjmaize un kressalāti. un tējiņa.
p.s. vakardienas šampiņjoniem mīklā ar nebij ne vainas. bet tas bija tikai mazliet piemirsts vecais.

pohu radošais potenciāls (PRP) nozīmē pikniku dārzā grilējot dažādus kulinārijas brīnumus - šampinjonus majonēzē, burkānus medū, sojas šašliku, baklažānus un cukini. šitādas ir vienas no foršākajām iedomājamākajām dienām - nu, kad visi pēc kopīgas vakardienas pamazām, pa vienam vien, savācas atkal manās mājās un par kopīgajiem piedzīvojumiem smīkņādami, pīpējot un rāmi sūcot aliņu, sildās svētdienas saulītē.

šīs dienas lieliskākā saņemtā ziņa ir "Tu esi ļoti skaista. Kamdēļ tu esi pilnīga maita?". par tās pirmajā daļā esošo apgalvojumu šaubos, bet uz otrajā daļā esošo jautājumu atbildes man nav. maita gan esmu. par pēdējo dienu uzmešanu, ignorēšanu un meliem manu galvu varētu vēlēties nokost vismaz kādi trīs vīrieši.

vēl laimīgāku mani dara fakts, ka mans ļasiks ir atkal pie manis. ar jaunām mehāniskajām disku bremzēm, saeļļots un tīrs. nu gandrīz tīrs, jo manas asinis no iznesuma Kaimiņš speciāli nenomazgāja.

UPD: vispār jau nemaz tāda baigā maita es neesmu gan. tikšanos par vienu dienu uz priekšu pārceļ ne tikai maitas. neatzvana un uz kino neaiziet arī.

uz šķīvja kārto gabaliņos sagrieztu 1 gab mozzarella sieru un 1 gab tomātu. pārkaisa ar pipariem, baziliku un diedzētām redīsu sēklām. klāt 2 šķēles grauzdētas un ar svaigu ķiploku ierīvētas tumšās graudu maizes [ideālā variantā tumšā ciabatta] un tējiņa, protams.

vēl ar prieku un lepnumu ziņoju, ka Saļiks ir mierīga un nekrimināla pilsēta. mamma šodien nejauši konstatēja, ka mājas ārdurvis, kuras iziet uz ielu, bet netiek ikdienā izmantotas, ir nostāvējušas neaizslēgtas mazliet ilgāk nekā vienu mēnesi. nekas nav pazudis vai mēģinājis pazust.

p.s. help yourself - vai tas nav viens jauks un trāpīgs teiciens, ko?!!! [jautājums retorisks]

tikko jau iesāku rakstīt megagigasupernīgru postu, bet tieši atnāca blin_da un atnesa DIY sušī. tad nu atlieku to nīgrumu uz kādu brīdi, vai, moš, kad paēdīšu, tad vairs negribēsies neko tādu rakstīt.

laikam jājūtas pagodinātai par man šodien pievērsto īpašo un neikdienišķo uzmanību.
jāatzīst, ka DIY absints - 70% alkohola, uz medicīniskā spirta bāzes, ar īstām, dabīgām vērmelēm, anīsu un vēl visādām slepenām, gatavotāja neatklātām sastāvdaļām - ir dzēriens uz goda. tiesa gan es negribētu nekad no šī dzēriena pārļurbāties. liekas tāds tikai zāļu tiesai ieraujams.
+ diezgan interesanti pārbraukt mājās un konstatēt, ka manā istabā notiek ballīte, kurā piedalās mana mamma, viens dokotorants nedzērājs no Saļika un mana labākā drAUdzene, kura nav gulējusi miljons gadus, kurai ir pohas un, kura sāk atkal pamazām piedzerties.
ā un vēl arī mans mīļotais Kaimiņš.

viena no ļoti, ļoti retajām reizēm, kad aptuvenas iedomas izdodas pilnīgi precīzi realizēt dzīvē. sagribējās man pēkšņi karstu pīrāgu ar slapju pildījumu un cietu, mazliet drupenu mīkliņu apkārt. un, lai gan nebiju nekad neko tamlīdzīgu cepusi, iznākums pārspēja pilnīgi visas manas cerības. pīrāgs ir tieši tieši tāds, kādu man sakārojās, ja ne pat vēl labāks. forši arī, ka izdevās mājās sagrabināt apmēram visas nepieciešamās sastāvdaļas [to, ka mīklai pieliku ledusskapja kaktā atrastu margarīnu, kam apm. gadu derīguma termiņš beidzies, es varu arī nevienam neteikt].
paldies, protams, mammai par asistanci, un vēl to, ka viņai izdevās pīrāgu perfektā izskatā no pannas dabūt ārā.
baigi labā sajūta par šito. paldies, jebkam, ka tomēr neaizbraucu uz to ballīti, lai gan biju jau gandrīz sataisījusies.

runājot par glauniem, gaumīgiem un elegantiem jokiem, šodien vienu tādu izstrādāja mans Pavārpuika - pamodināja mani un paziņoja, ka jābrauc filmēties. vēlāk, tāpat labi zinādams, ka neēdu gaļu, vēl zvanīja un prasīja, ko ēdīsim. es, protams, atbildēju - tikai ne līķus. turpceļā mierināju līdzpaņemto digna, ka gan jau viņai nebūs jāēd visādi veģetāri ēdieni, kas viņai negaršo, piemēram, putraimi un grūbas, domādama, ka būtu ļoti smieklīgi, ja viņš tieši to arī būtu pagatavojis. un, kas mūs sagaidīja - medū un sinepēs ceptas pīles kājas un baklažānos ietīts bekons ar fetas sieru!!!
ok, ok, es dabūju ēst tos pāris baklažānu rullīšus, kuros nebija bekons un ananāsā iešmorētu kokosriekstu pienu. raidījumu neskatīšos un cerēšu, ka mūsu galda sarunām pa virsu laidīs mūziku, citādi būs kauns pa visu ģīmi Latviju. jo tēmas mēs izcilājām sirdij vistuvākās - drāšanās, dzeršana un mazliet arī pavārmāksla, piemēram, kā tikt pie garšīgas spermas un, kas tieši otrādi, padara to negaršīgu.

nē, es ņemu savus vārdus atpakaļ - karsta upeņu sula ar balzāmu tomēr palīdz pret sāpošu kaklu. man ir daudz labāk. vairāk nav tās mokošās smilšpapīrainās jēluma sajūtas rīklē. lai gan hvz, moš tas no tiem 30g jēgerīša - pēdējiem, ko man TB varēja sadabūt.
klepus gan joprojām briesmīgs.

mana pupiņu pastēte der arī uz burkānu pankūkām.
es atkal esmu nogurusi. krietni vairāk nekā vakarvakar.

toties negaidīti uz izrādi atnākušais mīļais pavārpuika izstāstīja kā uztaisīt vēl garšīgāku pastēti. no turku zirņiem un vēl visa kā. un nopirka man 50g konīša [ko gan es neuzskatu par pietiekamu kompensāciju par vislaik atlikto bonīšdzeršanas dienu].

pupiņu pastēti var izmantot kā lielisku piedevu ceptiem puķkāpostiem.
es beidzot esmu mājās. un nogurusi. patiešām nogurusi. un šī bija tikai pirmā no deviņām-pēc-kārtas dienām.

lai cik reti arī es šo ēdienu netaisītu [un vispār nodarbotos ar kaut cik nopietnu ēst gatavošanu] veģetārā lazanja ir brīnišķīga.
ja neuznāks slinkums, vēlāk moš iemetīšu recepti gardumi