*

tā kā mani bišķi sāka intaresēt cik ta mēs mēneša laikā iztērējam pārtikā, sāku pierakstīt ikdienas tēriņus. vispār fevrālis nav īpaši labs mēnesis šādiem eksperimentiem un vidējās statistikas iegūšanai, jo daudz visādu braukāšanu sanāk - Kārlis tagad Lietuvā, pēc tam brauks uz Itāliju un pēc tam abi brauksim uz Krieviju.
bet
pagaidām mani aprēķini rāda, ka apmēram divu nedēļu laikā esam iztērējuši apmēram 90 Ls pārtikai, no tiem apmēram 18 Ls ēdot sabiedriskās ēdināšanas iestādījumos. no vienas puses liekas, ka tas ir pārāk daudz, it īpaši, ja ņem vērā, ka ir pilns pagrabs un saldētava ar pašmāju labumiem. no otras akal ir tā, ka viss no iegādātā nemaz nav apēsts, jo man ir izstrādājies ieradums vienmēr turēt mājās pārtikas krājumus, kuri tiek regulāri papildināti. vajadzības gadījumā mēs diezgan ilgu laiku varētu pārtikt no mājās esošā, turklāt ēdot diezgan daudzveidīgi un gardām mutēm.
(karoč, īsti nezinu kādus secinājumus izdarīt)

šis eksperiments nebija saistīts ar bēgšanu vai mēģināšanu no kaut kā izvairīties, piemēram, no sabiedrības. tāpēc arī es neizslēdzu telefonu un lietoju internetu. es nemēģināju izvairīties no mājiniekiem. es negribēju arī viņus ar savu klusēšanu nomocīt, traucēt vai kaitināt, tā nebija spītēšana vai noraidījums.
šīs nebija arī mēģinājums kādam kko pierādīt, uzstādīt rekordu, jeb vienkārši runājot, paaudzēt garāku pimpi. es tikai gribēju pamēģināt, kā tas ir - pavadīt parastu dienu mājās nerunājot. gribēju uzzināt vai tas ko maina. vai tas var man parādīt kaut ko, kas dienu plūdumā paslīd man garām nemanīts. kā veidojas komunikācija ar apkārtējiem, vai tiešām tā tiek apgrūtināta. kas norisinās manā iekšpusē un kāda vispār ir valodas loma un nozīme manā ikdienā.

( klusumdienas gaitā izdarītie novērojumi )

kopumā ņemot, uzskatu eksperimentu par izdevušos. bija interesanti. šādi tādi secinājumi droši vien turpinās rasties laika gaitā. domāju, ka kādreiz ir vērts atkārtot citos apstākļos (piemēram, vasarā ārā pie dabas un vienatnē) un ar citu mērķi.

un rekur bilde, kas man nezkāpēc asociējas ar klusumu:

/Anna Fidler/

man ir padomā vēl viens eksperiments - pamēģināt 24h nerunāt. vienkārši klusēt.
šī doma man radās tikko, izlasot notikumu no Budas dzīves - īsi pirms Buda kļuva apskaidrots viņam jau bija pāris skolnieki. kādu dienu viņš ar tiem pastaigājās un tērzēja. tad muša nosēdās uz viņa pieres. iegrimis sarunā viņš automātiski notrauca to nost. pēkšņi Buda apstājās un aizvēra acis. izskatījās, ka viņš būtu guvis kādu ļoti vērtīgu mācību. Buda pacēla roku pie pieres, tā it kā muša tur joprojām sēdētu. viņa mācekļi nesaprata, ko viņš dara un sacīja, ka mušas tur vairs nav, uz ko Buda atbildēja - jā, bet šajā reizē es roku pacēlu apzināti. iepriekš tas tā nebija, iepriekš es palaidu garām iespēju būt apzinīgs/klātesošs. es biju pārāk aizrāvies sarunā ar jums un mana roka pakustējās mehāniski. bet tam vajadzēja notikt apzināti, kā tas notiek šobrīd. (to es izlasīju šajā grāmatā. viņu tagad diezgan pa lēto pārdod Rozes grāmatnīcā).

tik daudz, kas tiek darīts nedomājot, neesot klāt, bezapzinīgi. tieši tādā veidā tiek sastrādāts vairums visu bezjēdzību un muļķību. gan domās esot kkur prom no apkārtnotiekošā, gan arī esot domās par daudz iekšā kādā konkrētā jautājumā - tā, ka šīs domas un ilūzijas aizēno patieso realitāti.

tad nu iedomājos, ka klusēšana varētu būt labs treniņš klātesamībā. nu, atkarībā no tā cik reizes es tomēr ierunāšos (vai gandrīz ierunāšos) varēs spriest cik klātesoša es patiešām esmu tajā, kas notiek man apkārt, cik labi es spēju koncentrēties un, cik aktīvi darbojas mans ego. vispār man ir vēl visādas domas par visu šito, bet es pagaidām nespēju viņas noformulēt, jo tās ir tikko dzimušas un vēl nenogatavojušās.

galvenais nevilkt garumā šitās idejas realizāciju. tā, lai viņa nenosmok slinkumā.

1) tā kā man ir ļoti neregulārs darba grafiks un dzīves režīms vispār, es gribu apmēram nedēļu pierakstīt ko un cikos es ēdu. ne baigi sīki un precīzi, bet tā aptuvenam ieskatam. es tā padomāju, ka man nav nevienas regulāras ēdienreizes un, ka man vispār lielākoties nav ne jausmas ko un cik es apēdu. pieļauju, ka varētu atklāties viskkas intrsants un pārdomas rosinošs.
+ šim nav itin nekāda sakara ar manu svaru vai hvz kādām diētām. man vnk sagribējās uzzināt kko vairāk par sevi;

2) iešu šodien uz Depo un mani interesē kādas veidosies manas attiecības ar alkoholiskajiem dzērieniem.
+ iespējamie varianti:
a) nedzeršu (jo vispār man negribas un neprasās);
b) iedzeršu tikai mazliet, jo visi apkārt dzers un veciem ieradumiem liels spēks;
c) iedzeršu mazliet un tad īgni turpināšu, jo vairs nebūs jēgas nedzert;
d) līksmi un saviesīgi pieļuļļāšos;
e) cits, pagaidām nezināms, variants.

upd: Depoiešanas alkoeksperiments beidzās ar variantu b) un d) apvienojumu. bi forš.