Dažiem kolēģiem dāvanas Ziemassvētkos bija iepirktas, bet daļai nē.. Tas šokolādes veikals kopš vakardienas nelika mieru, jo sapratu, ka patiesībā mūsu našķotājiem savādākas šokolādes varētu būt gana laba dāvana.
Vakarā, nākot no darba, iegāju arī šokolādes veikalā. Nu jā.. jau šobrīd diezgan daudz dažādu šokolāžu, ir arī končiņas, ko pats vari izvēlēties kopā sasaiņot. Kafiju un tēju uz vietas arī var padzerties. Mīlīgi. ;) Un pārdevēji arī jauki.
Rezultātā - dāvanas visiem kolēģiem nopirktas! :) Un skaidrs, ka nākšu vēl! :)
Tagad, gandrīz visu esmu sasaiņojusi..Rīt varēs izdāļāt dāvanas! :) Galvenais, lai pareizi izdāļāju! :D

Šokolādes veikalu Blaumaņa ielā atradu! Atrodas tieši blakus Čarlstonam! :) Skatlogā viss dikti skaisti izskatījās! Būs vien kādu vakaru pašai jāieiet! :)

Krietnu brīdi arī par šokolādēm nekas nav rakstīts. Krietna kaudzīte pa šo laiku pagaršota.
( Lasīt un skatīties tālāk )

Šoreiz par šo šokolādi:



Jāsaka tā, ka šī nu reiz ir tā šokolāde, kas man tiešām negaršoja. Ok, vienreiz apēdu, bet viss - vairs negribu to nekad sajust uz savām garšas kārpiņām. Kaut kas īsti nebija. Laikam tiešām šoko un toffee ir divas nesavienojamas (manuprāt) lietas. Katra atsevišķi - jā, ir ok, bet.. ne abas kopā!
Vienīgais nenoliedzamais pluss - Fairtrade! :)

Pēdējā laikā man labāk patīk vest citiem šokolādes, nevis pašai tās ēst nost. Esmu šoko-pirkšanas manjaks :D
Tomēr reizēm arī man paslīd kāja un kādu šokolādi notiesāju/pagaršoju.. ;)
Šoreiz garšas kārpiņas tika palutinātas ar Green & Black’s melno (85%) šokolādi. Diezgan garšīga. It kā jau nekas īpašs - melnā šokolāde ar mazu vaniļas piešpricīti (lai mazinātu rūgtumiņu). Labi kūst uz mēles. Tomēr.. kaut kā nedaudz par maz tas rūgtumiņš šķita. ;) Vai arī esmu tik ļoti pieradusi pie tā šokolādes rūgtuma, ka visu laiku šķiet par maz.
Gala vērtējums 10 baļļu sistēmā - 8 no 10. :)

Man ne pārāk garšo piena šokolāde. Nesajūsminos arī par marcipānu, bet... šī šokolāde kaut kā ārkārtīgi iegaršojās. Vislabāk, ir tad, kad tā ir nedaudz pakususi, tāda mīksta un vijīga, nevis cieta...
Tiešām pagājušās nedēļas lielākais pārsteigums.

To, ka piena šokolādes negaršo, jau esmu vairākkārt teikusi. Drīzāk pareizi būtu teikt, ka pati sev lielākoties izvēlos tumšās šokolādes. Bet nu dāvinātiem zirgiem zobos neskatās, tāpēc reizēm manās rokās nonāk piena šokolādes. Šoreiz arī viens eksemplārs pieklīda.. Laimas piena šokolāde ar upeņu "kraukšķiem".



Pagaršoju un... iepatikās! Pat zinu, kādēļ - upeņu skābumiņa dēļ. Šķiet, ka šī šokolāde varētu būt viena no tām piena šokolādēm, ko arī pati varētu sev nopirkt, jo upenes nomāc piena šokolādi :)

Darbā mums ir tradīcija - kurš brauc komandējumā, tas atved kolēģiem kādu našķīti. Šoreiz gribējās kaut ko tādu, ko sen nebiju vedusi - kaut ko no Galler kaķmēlēm. Paņēmu melnās un... biju pārsteigta, ka laikam kādi četri-pieci kolēģi uzreiz uzrakstīja pateicības epastiņus, ka esot ļoti garšīgi šoreiz tie našķīši :D
Tā kā man pašai garšo labāk tumšā šokolāde, tad viennozīmīgi parasti vedu tumšo šokolādi. Bet šī tumšā šokolāde ir ar mazu knifu - iekšā ir tāds maigs, tumšs, vijīgs pildījums. Vispār jau praline pildījumi man ne pārāk garšo, bet šis ir izņēmums, jo nav tipisks praline..Vārdu sakot - mmmm... ņamma! :D Šo turpmāk var droši ņemt, jo pat tiem kolēģiem, kuriem negaršo tumšā šokolāde, šī ļoti gāja pie sirds. Turklāt katram kaķģīmītim ir atsevišķs iesaiņojums. :) Ēd un smaidi! :)

Atvedu no BRU, jo uzrunāja neierastā piedeva. Un tiešām ir garda! Šo var droši pirkt vēl!

Nu, ko, beidzot pamodos. Var iedzert rīta kafiju, šo to uzrakstīt un doties uz darbu.
Vakar daudz domāju par to braukšanu komandējumā vienas dienas ietvaros. Laikam kļūstu veca, bet man tomēr gribētos kā normālam cilvēkam vakarā aizbraukt, izgulēties un doties uz darba grupu skaidrā galvā. Vakar paklausījos darba grupā un sapratu, ka liela daļa brauca jau vakarā. Labi, izņēmums bija nīderlandieši un vācieši, kas kavēja un tādēļ mēs nesākām savu sanāksmi. Pa šiem gadiem nekad neko tādu nebiju piedzīvojusi, ka sanāksme vairāk nekā pusstundu nesākas tā iemesla dēļ, ka nav ieradušies kādas valsts pārstāvji. Bet nu labi - vācieši šobrīd ir īpaši. Un nīderlandieši ir īpaši, jo šis TAW pie viņiem ir pietiekami izplatīts. Tā kā uz šo darba grupu pirmo reizi braucu, pavēroju sejas, un secināju, ka tomēr aizvien vairāk sāk līdzsvaroties jaunās un vecās dalībvalstis - ja agrāk no jaunajām brauca jauni gurķi, bet no vecajām bija cilvēki sirmām galvām, tad tagad tas vecums vidēji sanāks jau virs 30 - cilvēki, kas kaut ko ir redzējuši, piedzīvojuši.
Pasākums patiesībā atstāja divējādas sajūtas. Bija interesanti, un tajā pat laikā nedaudz kārtējo reizi pierādījās, ka darba kārtības veidotāji nespēj kritiski paskatīties uz laika plānošanu. Līdz ar to pusdienu pārtraukums sanāca ilgāks, nekā sākotnēji tika plānots. Toties man bija laiks aizstaigāt nopirkt ierasto našķu kaudzīti gan tiem, kuriem garšo našķi ar cukuru, gan tiem, kuriem cukuru nedrīkst :) Un, protams, noskatīju kaudzīti našķu, ko nākamajās reizēs iepirkt. Neliela vilšanās gan bija par to, ka šoreiz neatradu Dolphin šokolādītes, ko iepriekšējā reizē biju noskatījusi. Bet nu labi - gan jau nākamajā reizē būs ;)
Nelielu stresu gan izraisīja mājupceļš. Nācās krietni vazāties apkārt un domāt, kā no Schuman nokļūt līdz lidostai, jo kārtējo reizi ap padomes māju viss slēgts bija. Nav jau brīnums, jo noteikti kaut kas atkal notika, ja jau vakar no rīta kopā ar mani vienā lidmašīnā Valdis D. devās uz BRU. :) Metro arī sagādāja pāris uztraukuma minūtes - vilciens pienāk, atver durvis, ļauj visiem iekāpt.. un nekust uz priekšu! Tajās gaidīšanas minūtēs jau apsveru domu lekt no vilciena ārā un auļot uz centrālstaciju kājām, rēķināju, vai pagūšu uz savu reisu utt. Kamēr biju iegrimusi šajās domās, vilciens beidzot sāka kustēt. Un tad neliela bakstīšanās pa dzelzceļa staciju, līdz beidzot biju lidostā. Laika pa šiem gadiem vienu vai divas reizes esmu braukusi no centrālās dzelzceļa stacijas uz lidostu. Lielākoties esmu izmantojusi ziemeļu staciju, tāpēc arī centrālajā nedaudz mulsu par virzieniem. Bet šoreiz tiešām palīdzēja tas, ka neesmu pavisam topogrāfiskā idiote. Pie sevis gan vakar nodomāju, ja brauktu meituki, tad, iespējams, viņām par šo situāciju kā tādu būtu maza histērija iestājusies. Tā ka labi vien bija, ka braucu es ;D
Atpakaļ ceļā atkal vesels personu zieds lidoja. Bet es.. es ierakos savā Rīgas Laikā. Esmu secinājusi, ka Rīgas Laiks man ir viena komandējuma žurnāls. Principā pagūstu to izlasīt tās vienas dienas laikā. Šoreiz decembra numurs iepriecināja - bija interesanti! :)
Vārdu sakot - brauciens ar nelieliem piedzīvojumiem, ar skaidrību, ka nākamgad vismaz trīs reizes nāksies par TAW braukt uz BRU - aprīlī, jūlijā un oktobra vidū, ka tāpat arī uz vietas būs jāiespringst uz informācijas gatavošanu. Būs ko darīt nākamgad!
Bet tagad.. tagad duša un uz darbu!

Melna pri melna. Un vislielākais pluss - bez sojas lecitīna.
Garda klasiskā melnā šokolāde. Var pirkt arī turpmāk!

Turpinu ar Dolfin šoko.
Tagad pagaršotas ir arī šīs:







Visas trīs ar gana spilgtām un izteiktām garšām! Visas trīs tieši tādēļ arī garšoja! Un tas, ka hot masala ir piena šokolāde, netraucēja. Tiešām siltās un spēcīgās garšvielas tik patīkami glāsta mēli, ka spēju samierināties ar piena šokolādi.
Sausais atlikums (kā mēdz mums darbā teikt): šo divdesmitčetrīti var pirkt atkal! :) Tikai to "earl grey" varētu izdabūt ārā no kastes un nomainīt uz ko citu ar izteiktāku, spilgtāku garšu. :)

Pēdējā reizē iepirku iepriekš negaršoto Dolfin šoko. Tādu nelielu kastītit ar 24 gabaliniem. Pagaršotas tika:

Diemžēl šī sagādāja vilšanos. Abi nespējām sagaršos to earl grey garšu. Pati šokolāde gana ēdama tāpat. Varbūt tāpēc, ka melnā :)
Nākamā bija ar rozā pipariem:

Šī gan mums abiem patika - pipari tā viegli koda mutē, bija bija ļoti, ļoti ok ;)
Nākamā bija anīsa šokolāde.

Jā, izteikta anīsa garša, bet nebija pretīga. Neteikšu gan, ka veselu tāfelīti šādu šokolādi pirktu, bet kā dažas no 24 tā ir ļoti, ļoti ok :)
Un beigās - ja jau spilgtās un siltās garšas, tad pamēģinājām arī piena šoko ar kanēli:

Piena šokolādes man ne pārāk garšo, bet šī laikam jau kanēļa dēļ ļoti labi gāja pie sirds.
Un kāds tad ir sausais atlikums? No 24 šoko mazājam plāksnītēm pagaršotas ir četras dažādas. Trīs vēl atlikušas. Tomēr jau tagad varu teikt, ka šādu "asorti" iepakojumu var droši pirkt. Nav īsti vilšanās piedzīvota (ja nu vienīgi earl grey, bet to vēlreiz pamēģinās citā reizē, kad nav nekas ēsts ar spilgtām garšām) :)

klikt, lai klausītos.
Bet vispār - šorīt grēkoju. Daru, to, ko man iesaka nedarīt - dzeru kafiju un ēdu šokolādi :)
( lasīt un skatīties tālāk )

gabaliņš melnās toblerone pie pēcpusdienas tējas...
mmm...
labi, ka iepirku milzu tobleronišče (400gr) :) tagad ir no kā nolauzt :)
vispār agrāk nesapratu cilvēku apsēstību ar šo šoko.. bet tagad.. tagad sāku saprast.. :) bet tikai ar melno, nevis piena ;P :D



un te attaisnojums, kāpēc jāēd melnā šokolāde :))

German and Swiss researchers have found that eating about an ounce and a half of dark chocolate a day for two weeks reduced the levels of stress hormones in highly stressed people.
Dark chocolate, which is rich in a variety of bioactive compounds, also partially corrected other imbalances in the body related to stress, making it a natural way to ease stress.
"The study provides strong evidence that a daily consumption of 40 grams (1.4 ounces) during a period of two weeks is sufficient to modify the metabolism of healthy human volunteers," wrote the researchers led by Sunil Kochhar, from the Nestle Research Center in Lausanne, Switzerland.
The study, published online in ASC's Journal of Proteome Research, comes amid growing scientific evidence that antioxidants and other beneficial substances in dark chocolate may reduce risk factors for heart disease and other illnesses.
The trial was performed on 30 people who were classified as having low or high anxiety. Researchers measured levels of stress hormones in blood and urine samples collected several times a day from the participants in the trial to measure metabolic changes.
The participants snacked on 20 grams of dark chocolate mid-morning and again as an afternoon snack.
The researchers said people with high anxiety traits had a distinct metabolic profile, and changes that occurred from eating dark chocolate showed up clearly after two weeks with reduced stress hormones and other stress-related biochemical markers.
But they said the study was small and further research was necessary -- while nutrition experts were quick to add that chocolate is high in fat and too much can lead to weight issues.

piena šokolādes principā neēdu. vismaz pati labprāt tās neizvēlos. bet reizēm gadās "paslīdēt" :) vai nu kāds uzcienā, vai pati nopērku.
tā nu netīšām manās rokās nonāca tepat kaimiņzemes piena šokolāde ar mandelēm un sāli. štrunts par piena, štrunts par mandelēm, bet sāls... mmmm.... :) tiešām patīk šis salikums! un varēju sevi rāt par to, ka, vienā komandējuma esot, tomēr noraustījos nopirkt melnu-pri-melnu šokolādi ar sāli. nevajadzēja raustīties. :) bet tā jau nereti ir - baidies no neierastā ;)
izskatās, ka uz kādu brīdi šī šokolāde būs bezgala mīļa :)



p.s. Delhaize grupas seerijā Taste of Insipations ražotā melnā šokolāde ar mandelēm un mellenēm tomēr likās nedaudz pablāva. nekādu spligtu garšas nianšu.. vairs nepirkšu.

Сало свиное (примерно) — 100 г
Шоколад черный — 150 г
Масло сливочное — 60 г
Перец чили (на кончике ножа)
Имбирь (порошковый) — 1/3 ч. л.
Перец душистый (молотый) — 1/2 ч. л.
Орех мускатный (молотый, на кончике ножа)
Кардамон (молотый) — 1/4 ч. л.

Сало нарезать брусочками и измельчить в блендере (процессоре, на мясорубке). Из полученной массы сформировать на досточке прямоугольник толщиной 1 см. Отправляем заготовку в морозилку до полного схватывания. Шоколад ломаем на кусочки, добавляем пряности и масло. Растапливаем в СВЧ или на паровой бане. В формочку для льда заливаем растопленный шоколад на 1/2. Замороженное сало режем квадратиками 0,7х0,7. Закладываем кубики сала в формочки. И опять поливаем шоколадом.
Отправляем в морозилку на 1-1,5 часа.

man negaršo šokolādes ar apelsīniem. bet šis salikums: melnā 72% šokolāde ar dzērvenēm un apelsīniem, ir lieliska. apelsīnu var nedaudz just pavisam tālos toņos, bet priekšplānā ir uz mēlēs plīstošā dzērveņu burbulīšu garša.
nākamreiz BRU šī būs jānopērk.