Šodien nīkulīgā diena. Visa diena gultā, dīvānā, skatoties seriālu "Cable Girls". Seriāls patīk, grūti atrauties. Skaidrs ir tas, ka tuvākās naktis būs mazgulētas, jo atkal līdz vēlai stundai skatīšos "vēl vienu sēriju". :)
Šodien jūtos tik nīkulīgi, ka pat nespēju sevi nomotivēt iziet ārā. Kaut kā atmiņā uzausa tās sajūtas, kas bija 8.martā, kad nokļuvu slimnīcā. Varbūt vienkārši es katru reizi nevietā saceļu iekšējo paniku? Redzēs, kā jutīšos rīt. Varbūt tiešām nekas nav un tie ir "nervi" un tas trakais skrējiens darbā nedaudz vairāk kā mēneša garumā. Nezinu. Redzēs.
Ž.šodien aizbrauca uz kapiem pie māsas. Pirmā viņas dzimšanas diena bez viņas. Tur sen neviens nav bijis (domāju, ka visdrīzāk kopš rudens). Kamēr dzīvs, tikmēr visiem vajadzīgs, bet kapos nāk tikai tuvākie.
Ak, jā! Šodien, liekot kārtējos slapjos dvieļus uz radiatoriem (dzīvoklī no rīta atkal tikai 32% mitrums), pamanīju, ka putni abus zvaniņus izēduši. Piekāru jaunus, lai atkal pie loga ir dzīvelīgums.