Šodien mājās sēdēt nedrīkstēja, jo saulīte pietiekami labi sildīja. :) Aizstaigāju līdz Sanitai pakaļ pasūtījumam un tālāk devos pāri dzelzceļam pie Daugmales stacijas. Sanita reiz teica, ka tur pavisam cita pasaule. Jāatzīst, ka viņai taisnība, tur viss ir savādāk. Pa Krustpils ielu gan pietiekami daudzas reizes biju braukusi, tomēr kājām tur iet - tā ir pavisam cita lieta. Krietni labāk visu apkārtni varēja novērtēt. Nedaudz pa mazākām ieliņām paklīdu. Ui, kur interesanti! Interesanti ir lielo māju pagalmi. Sapratu, ka tādā paglamā man tomēr būtu grūti dzīvot. Interesantas ir mazmazītiņās ieliņas, kurās ir tikai vienstāvu dzīvojamās mājiņās - nedaudz lauku sajūta radās. Ja godīgi, tur otrpus dzelzceļa sliedēm atsevišķos mirkļos man bija sajūta, ka dzīvoju nevis lielpilsētā Rīgā, bet kaut kādā nomaļā pilsētiņā, kur visiem jau sen nolaidušās rokas.
Āķis tiešām ir lūpā - jāiet vēl detalizētāk izpētīt apkārtējie rajoni. ;)
Ar otro Sanitu šodien krietnu brīdi nopļāpājām. Viņa nedaudz fatāliste - protams, katram sevi jāsargā, bet - kas būs, tas būs. Ja jau būs lemts saslimt, tad saslims. Protams, arī viņai kā psihologam ir diezgan plašs viņas burbulis, līdz ar to viņa neizslēdz iespēju, ka varētu inficēties. Tomēr visu viņa cenšas uztvert rāmi - iedzerot vitamīnus profilaksei, daudz staigā, ēd veselīgi, regulāri mazgā rokas un cenšas distancēties tur, kur tas ir iespējams.
Staigājot pa pilsētu, daudz arī domāju par to, ko teica Sanita. Es laikam tomēr esmu krietni piesardzīgāka, tāpēc jūtos ļoti priecīga par to, ka šobrīd dzīvoju tiešām ļoti noslēgti un, ja nu kas, epidemiologam nebūs kauns izstāstīt par to, kā dzīvoju pēdējās divas nedēļas.
Vakarā atkal nedaudz palasīju grāmatu par Madernieku. Kad sākās apraksts par jūgendstilu, man acis pilnīgi iegailējās. Es nezinu, kādēļ, bet tiešām esmu ļoti iemīlējusi šo stilu. Arī art deco. Tie motīvi, līnijas man ir tik tuvas un šķiet tik bezgala skaistas. :) Bet nu grāmata..grāmata kaut kā ļoti lēni lasās. Varbūt padomjlaiku stilistika traucē? :)