Pētījums: Latvijā 81% darbinieku satrauc ikdienas darbu pienākumu izpildē esošais stress

Rīga, 13.jūn., LETA. Latvijā 81% aptaujāto darbinieku satrauc stress, kas saistīts ar viņu ikdienas darba pienākumu izpildi, aģentūrai LETA pavēstīja pētījumu kompānijā "Kantar TNS", atsaucoties uz tās veiktās aptaujas par darba vidi Latvijā datiem.
Atbilstoši aptaujas datiem gandrīz 40% strādājošo satrauc iebiedēšana vai "psiholoģiskais terors" darbavietā, piemēram, apvainošana, pazemošana vai uzbrukums no kolēģu vai vadības puses, bet 23% darbinieku savā darba vietā izjūt bailes saistībā ar vardarbību vai tās draudiem.
Pētījumā noskaidrots, ka iebiedēšana vai "psiholoģiskais terors", kā arī bailes saistībā ar vardarbību, tās draudiem vidēji biežāk satrauc darbiniekus ar zemu ģimenes vidējo ienākumu līmeni (līdz 300 eiro), kā arī sabiedriskajā sektorā strādājošos.
Pēc pētījuma datiem, kopumā 28% aptaujāto darbinieku ir atzinuši, ka uzņēmumā vai iestādē, kurā viņi strādā, notiek strīdi vai domstarpības starp vadītāju un darbiniekiem par dažādiem darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem.
Pētījumā secināts, ka psihosociālie riski, ar kuriem salīdzinoši biežāk saskaras uzņēmumu un iestāžu darbinieki, ir darbs ar sarežģītiem klientiem, pacientiem, skolniekiem (46%), laika trūkums (43%), problēmas vadības un darbinieku attiecībās (35%), nespēja ietekmēt sava darba organizāciju (34%), neskaidra cilvēkresursu politika (33%), kā arī vāja sadarbība kolēģu starpā (27%).
Pētījumā arī atklāts, ka stresu darbā ar sarežģītiem klientiem vidēji biežāk minējuši sabiedriskā sektora darbinieki, ar laika trūkumu biežāk nekā vidēji saskaras vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, kā arī tie, kuru pakļautībā ir citi darbinieki, savukārt komunikācijas problēmas ar vadību un citiem darbiniekiem biežāk rodas gados jaunākajiem darbiniekiem (18-24 gadu vecumam). Ar nespēju ietekmēt sava darba organizāciju un neskaidru cilvēkresursu politiku salīdzinoši biežāk saskaras lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) strādājošie.
Tāpat pētījuma dati liecina, ka dažādu apmācību nodrošināšana (50%) ir veids, ko darba devēji izmanto salīdzinoši biežāk, lai novērstu psihosociālos riskus uzņēmumos un iestādēs, nākamie biežāk izmantotie rīcības veidi ir izmaiņas darba organizācijā (36%) vai darba vietas pārplānošana (31%). Retāk darba devēji risku novēršanai izmanto konfidenciālas darbinieku konsultācijas (18%) un sistemātisku konfliktu risināšanas kārtības plānošanu (18%).
"Kantar" personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva, komentējot pētījuma rezultātus, norādīja, ka darba vidi raksturojošie aspekti Latvijā kopumā uzlabojas, tomēr uzņēmumiem un iestādēm Latvijā vēl ir daudz veicamu uzdevumu strādājošo labklājības un labsajūtas celšanā. Turklāt uzlabojumi būs iespējami vien tad, ja darba devēji spēs uzņemties atbildību un risinās problēmjautājumus, iesaistot darbiniekus un ņemot vērā arī viņu ieteikumus.
Pētījums par darba vidi Latvijā veikts 2019.gada maijā, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 710 darba ņēmēju. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi.