Šodien tāda jancīga diena sanāca. Visu dienu rosījos, bet nav nekā tāda milzīga, ko parādīt.
Vispirms aizbraucu uz laukiem pakaļ plūmēm. Divas nedēļas atpakaļ vēl bija negatavas, šodien - pārgatavas. Daudzas jau nokritušas, bet labi, ka vēl vismaz 3,5 grozus salasījām. Rīt būs sulas diena, un mamma vēl izdomāja, kā pāris litrus plūmju ievārījuma arī vajadzētu uzvārīt. Smejos viņai, ka laikam gan pie visa esmu vainīga es, jo es pirmā izdomāju vārīt ievārījumu - no avenēm. Šobrīd jau diezgan daudz aveņu ievārījuma ir - pietiks gan mums, gan mazbērniem, kas atbraucot vienmēr jautā vai pie pankūkām ievārījums arī būs. ;))Rīt uztaps pāris litru arī plūmju ievārījuma.
Pēc tam salasīju ziemai nedaudz ābolu. No jaunā sīpoliņa salasījām lielo koka kasti pilnu. No manas ābeles un blakus esošās sarkanās ābeles - pa plastmasas kastei. Vēl jau jāsalasa būtu no vecā sīpoliņa, varbūt kaut ko no citām ābelēm pie mājām un tad jau laukos jāpasiro pa ābelēm. Šodien noskatīju, ka Antonovkā daudz skaistu ābolu, turklāt tie ir zemu, līdz ar to būs viegla lasīšana.
Kamēr es ar tēti ābolos, mamma cīnījās ar ķirbi, kuru no žoga izgriezu. Atkal mums šogad ir ķirbis, kas ieaug žogā, līdz ar to nācās griezt daļu nost. Veiksmīgi to arī izmantojām. Ž.pameta ideju, ka varētu kādas dažas burciņas marinētus ķirbju sagatavot. Tā kā cidonijas salasījām gan laukos, gan pie mājas, tad pagatavojām vienu porciju ķirbju ar cidonijām. Ja godīgi, ja Ž.nebūtu par to runājis, tad visdrīzāk mēs neko tādu arī negatavotu, bet nu.. ja jau prasa, jāgatavo! :) Pats smieklīgākais šajā stāstā ir tas, ka pēdējo reizi ķirbju ar cidonijām es gatavoju skolā, darbmācības stundā pie Martas. :D Mamma vispār nekad nebija gatavojusi. :D Palasījām dažādas receptes un izvilkām kaut kādu vidējo recepti. Ceram, ka tiešām būs labi un gardi. Vismaz sīrups sanāca labs (pat tētis atzina, ka vasarā tāds būtu labulabais) :)).
Nelielu daļu ķirbja arī sacepu kūkā, jo vecāki jau pieraduši, ka tādu cepu tad, kad esmu šeit. Sacepu divas plātes ķirbju un biešu. Arī pie tā mamma jau sākusi pierast. Tiesa, šoreiz atzinām, ka lielie, oranžie ķirbji nav tik garšīgi kūkā un cepti krāsnī. Tomēr tie, ar riekstu garšu, ir foršāki. Mamma pat izteica ideju, ka varbūt nākamgad audzēsim tikai riekstu ķirbjus un arbūzus. Lielie ir skaisti, bet pārāk lieli un ūdeņaini. Nu, redzēs, kā būs.
Vēl šodien mūsu ciemā bija iebraukuši slavenie krāpnieki automašīnā ar ārzemju numuriem, kas cenšas piedāvāt par brangu naudu katlus. Kaimiņiem tos centās pārdot par 650, mums - par 850 euro. Nabaga gruzīņi esot, kurus cauri muitai ar tiem katliem nelaidīšot. Apsmējos un beigās sadusmojos. Neiedomājos uzreiz piezvanīt policijai. Tētis ar Arvīdu runāja par šiem krāpniekiem un abi nosmēja, ka tādus cenu kritumu/kāpumu 30 metros piedzīvot.. kaut kas neticams. :D
Un vēl.. rudens tuvojas. Šorīt, lasot plūmes, dzirdēju dzērvju kāsi. Lidoja salīdzinoši zemu- no ziemeļiem uz dienvidiem. Neliels kāsis. Tātad vēl barojas. Tētis noteica - tundrā jau salnas.. Eh.. drīz arī mūs sasniegs aukstais un mitrais laiks..