Dienas lielais prieks - Līgas dzimšanas diena. Satikāmies kā parasti, jo Līga palūdza, lai viņai palīdzu aiznest visu uz darbu. Jokojām un smējāmies pamatīgi - visu ceļu pavadījām jestrā noskaņojumā. Arī darbā ik pa brīdim (starp darbiem) jokus plēsām - tieši tā kā Līga lūdza, lai diena ir jaukā un patīkamā gaisotnē. ;)
Galdiņš Līgai ar manu palīdzību arī raiti uzklājās. Vispār labi, ka vakar pamētājām idejas par to, ko darīt ar galdiņu. Sanāca labi, visiem viss pietika un šķiet, ka visi bija apmierināti. Man pašai sanāca viens patīkams pārsteigums - Ozoliņa konditorejas torte. Kaut kad iepriekš pāris kolēģi bija atnesuši, bet es nespēju saprast, kādēļ daļa publikas sajūsminās par šīm tortēm. Man tās likas parastas, bez kādas rozīnītes, kas iepriecina garšas kārpiņas. Torte "Lote" šodien bija tieši laikā. Garšoja! :)
Runājot par dzimšanas dienu, atkal pavēroju savus kolēģus. Tik dažādi esam. Ir tādi, kas neskatoties uz to, ka ir atnācis uzaicinājums atnākt uz mazām svinībām, paceļ cepuri un aiziet pusdienās pat neapsveicot jubilāru. Ir tādi, kas ir gana tuvi, bet neuzskata par vajadzīgu kādu lakstu no sevis atnest. Ir tādi, kas vienkārši ignorē visu kolēģu svētkus un nekad nenāk uz svinībām. Dažādi mēs esam...
Ja par darbu, tad jāsaka, ka šodien man bija ļoti ražīga diena. Daudz izdarīju, bija iedvesma darīt tās lietas, kas tika atliktas, jo šķita ne tik patīkamas. Un šodien foršais atkal bija tas, ka nācās pārslēgties no viena temata uz otru - tāds ļoti dinamisks darba režīms. Katru dienu tas varbūt būtu par traku, bet reizēm tādas dienas ir forši.
Vakarā aizstaigāju pakaļ paciņai. Cerēju, ka beidzot būs atnākusi mana paciņa ar čia sēklām, jogurta kapsulas un acu krēmu, bet atnāca cita, kas tika pasūtīta nedēļu vēlāk. Arī cita paciņa, kas tika pasūtīta janvāra beigās, jau aizpagājušajā nedēļa bija ieradusies, bet šī - kavējas. Nē, nu prieks arī par šīs dienas paciņu, jo iekšā bija vajadzīgas lietas - gan spirulina, gan citas dzīvās kultūras kapsulas, gan matu balzāms. Bet jautājums ir aktuāls - kur klīst mana paciņa, kas pasūtīta jau mēnesi atpakaļ??
Kas vēl? Ā, māsiņas! Mums beidzot bija pirmā nakts kopā. Paranojiski gultas kājgalī bijām uzklājuši plēvi, lai gadījumā, ja nu kas, ir zināma drošības sajūta. Bet viss bija labi. Puša ar Trišu abas godīgi gulēja kājgalī - Puša uz gultas maliņas, bet Triša man starp pēdām iekārtojusies visu nakti nogulēja. Koks, divas kastes ir nesuši rezultātu. Jācer, ka tā arī viss paliks. Triša mazo kaķi vēl dzenā un kož, bet tomēr tas ir krietni īsāku brīdi un Pušai ir iespēja aizbēgt, iekārtojoties kādā no koka "plauktiem". Un forši ir vērot, kā viņas abas kokā guļ un dauzās. Īsta laime un prieks mazajiem zvēriem. ;)
Kopumā ņemot laba un mierīga diena.