Nekādas romantikas mūsu mājās, jo par pilnu šos svētkus nekad neesam ņēmuši. Toties mums šodien ir kārtējais mazais solītis uz priekšu kaķu pieradināšanā. ;) Māsiņas ir mūsu valentīniņi šodien.
No rīta pirmo reizi abas divas visu laiku sekoja man, vēroja, ko daru, kā daru. No fēna nebaidās, ūdens vannas istabas izlietnē interesē, rokās var paņemt un kādu brīdi abas paņurcīt utt. :) Projām ejot un durvis jau verot ciet, pamanīju, ka Triša skrien skatīties, kur es pazūdu. :) Vēlāk, kā izrādījās, viņas arī Ž.rīta solim sekoja. Beidzot māsiņām sāk kļūt interesanti, ar ko mēs nodarbojamies. Tiesa, vēl nav radusies pārāk liela interese mūs sagaidīt, bet gan jau arī tas ar laiku atnāks. ;)
Toties vakarā piedzīvoju to lielisko brīdi, kad kaķis apguļas uz kājām un smuki pačuc. Pirmo reizi!! Man pašai likās, ka Pušiņa būs tā, kura pirmā pagulēs uz kāda no mums, bet nekā. Triša, malacīte! :)
Abām iepatikusies kinderolas bumba, tikai Pušiņa nespēlējas tad, kad Triša bumbiņu dzenā. Gaida, vēro un neiesaistās. Kad Puša tomēr saņemas spēlēties, Triša bumbiņu atņem - nekādas spēlēšanās ar viņas mantiņām nebūs. :D
Smējos, ka mums šodien ārprātīga romantika - visi guļ, izņemot mani. :) Ja godīgi, nemaz nav žēl, ka tā. Labāk miers un harmonija mājās katru dienu, nekā izrādīšānās un iztaisīšanās 14.februārī. :D
Ar mammu šodien pārrunājām, ko ārsts viņai teica saistībā ar galvas reibšanu. Nē, nu pareizi jau viņš saka - gadu taču mammai jau diezgan daudz, tāpēc nav jābrīnās, tomēr viņš prognozē, ka pēc nedēļas zāļu ietekmē tomēr viss varētu normalizēties. Cerēsim, ka tā arī būs. Nosūtīja uz kakla asinsvadu usg un mamma jau paguva arī pierakstīties. Rinda pienāks jau marta otrajā pusē, bet par maksu - 23.februārī. Kad pajautāju,cik tad maksā, sapratu, ka salīdzinot ar to, ko es pirms diviem gadiem maksāju, ir salīdzinoši lēti. Bet lauki ir lauki, tur citas iespējas cilvēkiem un arī tie 23 euro ir diezgan daudz.
Bet darbā šodien bija rosīgā diena. Saplānotas vairākas sanāksmes, saskaņotas vairākas atbildes, uzrakstīti daudzi epasti utt. Lai cik jancīgi tas nebūtu, tomēr pamazām sāku pamanīt likumsakarību - dienās, kad nav čika laiks, ir iedvesma strādāt, viss raiti virzās uz priekšu, bet tiklīdz ir čika laiks, tā mīņājies uz vietas. Pat sanāksmes esmu sākusi plānot dienās vai laikā, kad nav čika laiks. Vispār, kas to būtu domājis, ka tā būs! Es taču vienmēr par to esmu ķiķinājusi. Laikam jāatzīst, ka vecums nenāk viens! :D
Prieciņš - beidzot apstiprināts mans "skolnieku brīvlaiks" martā. Varēšu gan pati pie ārstiem aiziet, gan mammu atvest un aizvest. Ar Ilveru nedēļas nogalē parunāju, vai viņš negrib atbraukt brīvdienās pie manis. Viņam šī ideja patika, jo īpaši tāpēc, ka neiecietīgā Dukša vietā tagad ir divas māsiņas. :)
Un vēl šovakar sapratu, ka tomēr ir lieliski, ka ir šīs īsās piektdienas mājas ofisā. Nedēļa pilnīgi savādāk aizrit - ātrāk, un arī sajūta ir, ka vairāk atpūtas ir, lai gan formāli nekas nemainās.