Lai arī vakar nolīdu diezgan laicīgi gulēt, pat nenoskatījos filmu par ātrajiem igauņu puišiem, lai gan šķita pietiekami interesanta. Nogurums pa nedēļas nogali tomēr bija iekrājies, tāpēc bija labs, ilgs, dziļš un nepārtraukts miegs. Šobrīd esmu apsolījusi sev gulēt pēc iespējas normālāk - tomēr aizkasīties gulēt pirms 23. Zombijot nav nekāda jēga un labuma arī nav nekāda.
Lai arī piecēlos laicīgi, tomēr nespēju izkasīties savlaicīgi no mājām. Pat īsti nesapratu, kā laiks izkusa. Es vienmēr smejos, ka tajos rītos, kad jānes ārā miskaste, es vienmēr lēnāk sapošos iziešanai. :D
Darbā šodien kaut kā lēnām ieskrējāmies. Ilgu brīdi nebijām visi tikušies, tāpēc sanāca vairāk pārrunāt dažādas lietas, gan notikušās, gan to, ko plānojam. Tiesa, negatīvais ir tas, ka Līga un boss abi pusslimi. Ceru, ka tomēr viņi mani neaplipinās, ka mana imūnsistēma tomēr tiks galā ar kolēģu pārnēsāto vīrusu.
Dienas prieks, kā jau parasti pirmdienās - zaļumi. Atkal kastīte kaķim, vairākas kastītes mums pašiem. Joprojām mani iemīļotākie zaļumi ir rozā redīsi, brokoļi un rukola. Ik pa brīdim gan paņemu arī kaut ko citu, tomēr regulāri atgriežos pie šī komplekta. Šodien pagaršoju gurķu mētru. Nav slikti, izteikti garšo pēc gurķu mizām. Iespējams, ka kādu reizi paņemšu, kad kārosies gurķzaļums. ;)) Bet vispār, kopš ziemā esam sākuši aktīvi audzēt sīpollokus, kāre pēc zaļuma vairs nav tik baisa. Kādreiz pirmos ziemas sīpolus noēdām pa tīro un ar nepacietību gaidījām nākamos, bet tagad pavasarī jau rāmāk spējam skatīties uz zaļumiem, jo visu ziemu regulāri ir loki. :)
Arī ar pulveriem sāku vairāk eksperimentēt. Melleņu pulveris jau ir mana ikdiena. Saprotu, ka šovasar būs jānopērk mellenes lielā daudzumā, lai katru rītu būtu brokastīs ko pie mušļa likt klāt. Tomātu, biešu pulveris jau arī ir iekarojuši savu vietu - zupās vienkārši ideāli. Ar gaileņu pulveri man ir īpatnējas attiecības - it kā ir gards, bet tomēr lietoju reti. Tagad nolēmu pamēģināt zāļu pulverus - nātru un pieneņu. Ceru, ka ar kefīru būs gardi. :)
Pēc darba, atnākusi mājās, ķēros pie šmorēšanas, jo vakar vakarā neko vairs negribējās gatavot. Šodien gan kāpostus sasautēju, gan buljonu uzvārīju, lai zupu varētu uzvārīt. Kad mājās smaržo ēdiens, tad ir mājīgāka sajūta. ;)
Bet Puša un Triša piepilda māju ar prieku. :) Šodien bija pirmā reize, kad redzēju, ka Triša ierāda Pušai vietu. Sakāvās abas - viss bija pa īstam - ar rūkšanu, pieglaustām ausīm un nemierīgu asti. Tiesa, kautiņš ilga pāris minūtes tikai. Pasmējāmies, ka Trišai vienkārši gribējās pārliecināties, ka viņa joprojām ir alfa. :D Puša jau tikai kažoka dēļ izskatās lielāka, ja noskūtu, tad tāds žurkulēns vien būtu.
Abi norunājām, ka labi vien bija, ka paņēmām abas, jo katra ir savādāka. Labi, ka abas vēlas komunicēt ar cilvēku. Toties ēdiena ziņā abas ir interesantas. Puša ēda gandrīz visu, ko piedāvā, Triša ir izvēlīgāka, bet abas krietni labprātāk ēd sauso barību nekā konservus. Tiesa, joprojām ekperimentējam ar papildus lietām - esam devuši gan gaļu, gan lasi, gan biezpienu, gan olu. Ēda visu :). Foršas viņas ir, labi, ka viņas abas ir. Jā, vēl ik pa brīdim uznāk skumja par Duksi, bet prieka šobrīd mūsu mājās ir krietni vairāk. :)