Šodien mums bija laba diena, un esmu ļoti pateicīga par šo dienu.
Vēl dažas dienas atpakaļ domāju par to, vai vispār līdz Vecagada dienai aizvilksim, bet šobrīd zinu, ka Jauno gadu sagaidīsim kopā.
Bez šprices iztikām 27 stundas. No rīta jau arī izskatījās, ka nevajag. Es pamodos 6:10. Duksis šorīt vairs nenāca pie mums. Ar bažām gāju pie dīvāna skatīties, kas tur notiek. Bet tur divas gana mundras acis priekšā raudzījās. Atvēru ledusskapi un Duksis atnāca pastāvēt pie tā un paņaudēt. :) Gandrīz viss kā parasti, vien nestājas uz pakaļkājām, lai paraudzītos, kādi labumi tad šoreiz ledusskapī glabājas. Ieliku konservu, paēda, nomazgājās un aizgāja pagulēt. Es brīdi pagulēju viņai blakus, bet sapratu, ka man arī pietrūkst miegs un ieritinājos Ž. blakus.
Pamodāmies vēlu, bet vismaz es saprotu, ka šī bija pirmā nakts, kad tik daudz esmu gulējusi. Vakar vakars un Dukša uzvedība mani bija nomierinājusi, sapratu, ka nakti visdrīzāk izvilksim vēl.
Kamēr vārīju kafiju, paņemu Duksi un aiznesu līdz logam. Viņa iztrausās no maniem apskāvieniem un apsēdās pakaļu atstutējusi un dīvāna maliņas, bet priekšķepas - uz palodzes. Prieks bija redzēt, ka viņa ar ieinteresētību sāka skatīties, kas notiek aiz loga, satraukti reaģēja uz lidojušiem putniem.
Līdz par pēcpusdienai viņa šodien daudz staigāja. Vairākas reizes pasēdēja uz palodzes, vairākas reizes pati atnāca pie manis, gan ar priekšķepām uz dīvana maliņas atbalstījās, gan arī uz manis priekšķepas stutēja, arī vienkārši blakus pasēdēja. Kastītē arī šodien kārtīgi pāris reizes bija. Nekad nebūtu domājusi, ka tik ļoti priecāšos par kaķa kakiņu kastē.:D Kādā brīdī izrādīja interesi par sīpollokiem, tomēr nolēma tos negrauzt. Un tas, kas visvairāk iepriecināja - viņa reaģēja uz savu vārdu, kad sabučoju īpašā veidā pierīti, ūsas atkal nedaudz pavirzījās uz priekšu. :D
Sanīkt viņa sāka kaut kur ap trijiem četriem pēcpusdienā - vairāk gulšņāt sāka. Kad Ž.no veikala atbrauca pēc pieciem, teicu, ka laikam tomēr jāiedur Duksim, jo neēd, nestaigā, vien gulšņā kamoliņā satinusies.
Ja godīgi, nebiju gaidījusi, ka stundas laikā kaķis var tik strauji mainīties. Kamēr Ž.paēda pusdien-launagu, kamēr aizbraucu uzpildīt auto, Duksis atdzīvojās! No mašīnas atnesu maisu ar burkāniem, kāpostu un divām tomātu burciņām, Duksis nokāpa no dīvāna un devās apostīt, kas mums te jauns ir parādījies. Tad nolēmu nomainīt konservu bļodinā. Paņēmu mīksto paciņu. Vispirms iedevu pusīti, viņa gardu muti notiesāja. Pieliku vēl klāt, un arī to gandrīz visu apēda. Rezultātā, gandrīz visu paciņu apēda. :) Pieaugušiem kaķiem aptuveni tādā svarā, kā viņa, tādas uz diennakti vajagot 2-3. Nu, ko atliek vien priecāties, ka apetīte vēl ir!
Tiesa, viena lieta, kas ir skaidra, viss notiek strauji. Ja iepriekš nekas nebija redzams, tad šodien uz muguras pamanīju "pumpu". Audzējs sāk "līst uz āru".
Saprotu, ka viss ir tikai laika jautājums, tomēr cenšos priecāties par šiem mazajiem uzvedības uzlabojumiem, kad redzu, ka viņa jūtās labāk. Tas man tiešām ļoti daudz nozīmē. Kaut vai, piemēram, tagad, viņa smuki izstiepusies guļ uz dīvāna, izskatās atslābusi, var just, ka viņai ir labāk. :)

Paldies, Leo, ka parunājām. Pateicu ļoti daudz lietas skaļi, par ko domāju un nevienam nespēju pateikt. Jā, daudz ko biju jau norakstījusi nost, bet, man šķiet, ka tad, kad pasaki skaļi, tas tomēr ir labāk. Man tiešām šī saruna bija vajadzīga. Paldies, Tev, par to, ka esi blakus! Iespējams, ka tiešām šis mirklis no vienas puses ir jāizbauda, ka esam kopā, ka varu atvadīties lēnām no viņas. Un šķiet, ka patiesībā šobrīd kaķis man iemāca nebaidīties no tā, no kā es vienmēr esmu baidījusies attiecībā uz tuviniekiem - redzēt to, kā lēnām dziest. Man vienmēr ir bijis bail no tā, ka būs jāpiedzīvo šāda lēna aiziešana. Tagad mācos pārvarēt šis savas bailes, cenšos emocionāli sevi vākt kopā, nepadoties, priecāties par katru mirkli, kas mums ir. Jā, puņķis un asara uznāk, bet proporcionāli krietni vairāk tomēr jau saņemos. Pasmaidu par situācijām, kad Duksis kaut kādā veidā iepriecina. Piemēram, kad Ž.beidza ēst, Duksis mazgājās. Ž.piecēlās, Duksis pārtrauca mazgāties, lai paskatītos uz Ž., bet mēles galiņš tā arī palika ārā no mutītes. Tik amizanti Duksis izskatījās ar izkārtu mēli. :D

Bet Jauno gadu sagaidīsim kopā, mājās ar rasola bļodu un dažādiem dārzeņiem un augļiem. Nezinu, vai dzersim dzirkstošo vīnu, bet ieliku vienu pudeli ledusskapī. Un, ja godīgi, neskatoties uz to, ka situācija pati par sevi ir skumja, šobrīd ir laba sajūta. Duksim ir labāk, mēs būsim kopā. Lai arī šis būs pēdējais mūsu Jaunais gads kopā, tomēr mēs BŪSIM KOPĀ! Tveram katru mirkli kopā.
Un, ja kaut ko var vēlēties Jaunajā gadā, tad man ļoti gribētos, lai Duksis aiziet tai saulē mājās, mierīgi, klusītēm, bez mokām. Vienkārši aizmigtu un nepamostos. Tā mums būtu vislielākā dāvana.

Bet visiem mīļajiem vēlos veselību. Ja būs veselība, pārējo paši sastrādāsim, nopelnīsim, sagādāsim utt.