Nevaru teikt, ka šī būtu brīnišķīga diena. Šodien nomira Ž.māsas vīrs. Vakar viņam bija dzimšanas diena, šodien viņa vairs nav... Tikai 49 gadi...
Viss jau saprotams, sen bija jābeidz dzert. Pāris gadus atpakaļ jau pāris mēnešu laikā divreiz bija nonācis slimnīcā, pats tobrīd saprata it kā, ja tā turpinās, tad nekas labs nebūs. Tagad jau arī bija slimnīcā... Bet...
Kad nedzēra, tad bija cilvēks ar zelta rokām. Tieši tādos mirkļos viņu arī biju satikusi.
Meitai šobrīd 10 gadi. Nezinu, kā Ž.māsa tagad uzvedīsies.. Jācer, ka nedarīs muļķības.. Sīkajai šobrīd vēl vairāk būs vajadzīga mamma, kad tēta vairs nav.
Un daudz domāju par K.vecākiem. Tēvs jau vairākus gadus paralizēts, mamma rāvās ar visu. Tagad vienīgais dēls aizgāja taisaulē. Tieši pirms svētkiem.
Vispār tāds nelāgs vakars tagad.. Visu laiku domas ap nāvi vien.
Bēres būs starp svētkiem.

Bet bija šodien arī dienas prieks! Paldies, paldies, paldies, paldies, paldies vacatio par brīnišķīgiem svārkiem! ;) Ceru, ka Santai šie svārki patiks! Ja godīgi, tad tie ar tillu pa virsu man pašai ļoti patīk. Tik ļoti, ka tādu pieaugušo versiju gribas sev! ;) Žēl, ka šos princešu es sava vecuma dēļ nevaru uzģērbt..lai gan...uz kādu karnevālu vai citādu jestru pasākumu... :D
Nu, un, protams, ideja par tilla svārkiem man neliek mieru.;)



Un vēl priecājos, ka aizvien biežāk Duksi var ieritināt klēpī. Agrāk ļoti skaļi protestēja un laidās lapās, bet tagad jau sāk ļauties. Ne vienmēr, bet tomēr!