| Tomēr nevajadzēja lasīt to vēstuli. Jau otro dienu maļos padsmit gadus senās atmiņās. Gadi ir pagājuši, bet daudzas lietas joprojām ir tik spilgtas it kā nesen notikušas. Pat ja šķiet, ka esi visu cītīgi izravējis, tomēr tur, dziļi, kaut kas vēl ir. Un laikam arī vienmēr būs. |
Bet dīvaini, ka pēc tik gadiem gan pozitīvās, gan negatīvās emocijas spēju atsaukt atmiņā. Toreiz laikam jaunības maksimālisma ietekmē viss bija ļoti, ļoti, ļoti sakāpināts. Balts vai melns, bez pustoņu iespējām.