Vakar.



Neskatoties uz to, ka laicīgi aizgāju gulēt, nogulēju ļoti ilgi - līdz pusvienpadsmitiem. Parasti laukos pie vecākiem guļu mazāk - viņi agrāk ceļas un sāk rosīties, gulta tomēr nav sava ierastā, dienvidu puses gaišie logi.. Bet šajā rītā gulēju kā susurs, turklāt neviens mani arī nemodināja. Mamma jau bija sākusi gatavot pusdienas, lai man ir laiks paēst pirms prombraukšanas. Tētis jau bija paguvis aizbraukt izkurināt krāsni un savākt visādus labumus ēšanai.
Lēnām pabrokastoju. Ar mammu daudz runājām par vakardienas koncertu. Mamma teica - grandiozs, ar vērienu. Latgales gredzens bija sirsnīgāks, bet šis - pompozs. Tomēr abām joprojām ļoti patīkama un pacilājoša pēcsajūta. Vienojāmies, ka es izpētīšu piedāvājumu un tālāk izlemsim par braukšanu uz pārējiem grezeniem.
Tik lēna un vēla rīta dēļ man kādā brīdī pat iezagās doma par to, ka varbūt nemaz nebraukt uz Rīgu. Es taču mierīgi varu palikt laukos vēl vienu nakti.. Tomēr racionālais uzvarēja un sāku vākties uz Rīgu. Viss ir tikai tādēļ, ka pēdējā pusgada laikā pie mums regulāri kāds paliek vai arī es braucu uz laukiem. Pietrūkst laiks piekrāmēt māju, izsūkt putekļus, izmazgāt grīdas. Un pietrūkst laiks kopā, divatā mājās.
Brauciens uz Rīgu salīdzinoši mierīgs, jo Rīgas virzienā ne tik daudzi kustējās, vairāk pretējā virzienā brauca. Atcerējos iepriekšējā vakara vienu no kretīniem. Ieraudzījis policiju fordiņš sāka braukt ar ātrumu 45 km/h tur, kur atļautais ātrums ir 90 km/h, toties pēc metriem 200, kad policija jau maz ko redz, izveica apdzīšanas manevru tur, kur ir nepārtraukta līnija. Vienkārši sviests. Nu kā tā var uzvesties uz šosejas???!!!??
Mājās tomēr ir labi. Vakarā paguvu noskatīties vairākus raidījumus, kuriem nebija laiks pa nedēļu. Toties mīļotais, rokoties datorā, uzraka vēl vienu interesantu ceļamērķi. Tā kā es biju pārāk nogurusi, lai pieslēgtos, tad ļāvu viņam pašam darboties un meklēt. Es pieslēgšos kādu citu dienu. :D
Nolūzu vakar, nesagaidījusi bobsleja otro braucienu. Ceļš un nogurums dara savu.

Šodien



Jancīga diena. Naktī kaķis nogāza radio pulksteni. Pamodos, uzliku atpakaļ uz plauktiņa un aizmigu. Ap četriem mājās izslēdzās elektrība. Pamodos no tā, ka dators, kuram beidzās elektrība sāka gaudot. Tāda baisi nepatīkama sajūta bija. Gulēju tumsā un pie sevis domāju, vai tagad jau celt paniku, ka nav elektrības (jo abās saldētavās visa ir daudz), vai tomēr pagaidīt līdz rītam. Kamēr grimu pārdomās, elektrība atgriezās mūsmājās, līdz ar to atkal mierīgi iemigu.
Ņemot vērā tādu nemierīgu nakti, atkal gulēju ilgi. Tomēr šodien vienīgais plāns ir pagatavot kaut ko ēdamu un piekārtot māju, līdz ar to bez sirdsapziņas pārmetumiem gulējām. :)
Dienas lielāko daļu pavadīju, meklējot un lasot internetā informāciju par kādu itāļu salu. Jā, varbūt nav tik daudz termālo ūdeņu, kā Iskijā, tomēr izskatās visnotaļ pievilcīga. Vienīgais mīnuss pagaidām ir nokļūšana tur - ir jāpaļaujas vai nu uz prāmjiem vai arī vietējiem reisiem. Vēl ir jāpalasa par šo salu vairāk, lai saprastu, vai tiešām tā būs mūsu ceļamērķis. Tomēr šobrīd varu teikt, āķis ir lūpa! :) Jo īpaši āķis ir tādēļ, ka par šo salu pagaidām latviski neko daudz neesmu atradusi. Ja vēl par Iskiju šis tas bija, tad šī sala ir lielais noslēpums mūsu publikai. :) Un tieši tas arī ir forši - braukt uz vietu par kuri daudzi vēl nezina. ;)
Nu, ko.. atkal iegrimšu interneta dzīlēs - jāpēta sala! :D