Jau augusts beidzas. Bet kas manā dzīvē? Vāveres ritenis!



Darbs. Rakstu, velku galus kopā, ar bosu daudz komunicēju. Par garlaicību nesūdzos. Pēdējā laikā darbs velk ļoti daudz ārā no manis spēku. Un jau ar nepacietību gaidu atvaļinājumu. Nedaudz izkrist no vāveres riteņa, nedaudz pamainīt savu ikdienas ritējumu. Atpūsties no visa.
Seminārs ir otra lieta. Uzrakstīju iesniegumu, lai atļauj vadīt. Un Ingus sekretāre teica, ka viss kārtībā. Ļoti labi, jo redzēju, ka jau ir izsludināts manis vadītais seminārs. Nedaudz nervozēju, jo paredzu, ka atkal publika būs gana prasīga. Bet gan jau tikšu galā - būs jāsagatavojas un mierīgi jāievelk elpa. Lēni un prātīgi arī ar šo semināru tikšu galā.
Meitenes, manas mīļās un jaukās. Daudz domāju šodien par Inesi un Sanitu. Lai arī pazīstamas esam tik ilgi un man šķiet, ka viņas pazīstu, viņas mani tomēr spēj pārsteigt. Joprojām. :) Un esmu bezgala pateicīga par to, ka viņas man ir. Jā, šobrīd katra vairāk savā orbītā, tomēr mēs zinām, ka esam viena otrai.
Vakarā, mājās ejot, sapratu, ka 1.septembris ir klāt. Sastrègumi atgriezušies Rīgas ielās. Un puķu tirgotāji arī šodien jau savus pušķus izlikuši apskatei cerībā, ka viss tiks nopirkts par bargu naudu.
Ja godīgi, tad šovakar mani pārņēmis nenormāls nogurums, tāpēc vienīgā, saprātīgā izvēle šodien - nekā nedarīšana. Dīkdienīgi paskatīties tv, palasīt nedaudz grāmatu un gulēt. Atpūta ir vajadzīga. Ļoti.