mans murrātājs nodzīvoja līdz 22iem. Tavējais vēll knapi pusmūžam pāri. :) Varbūt pusmūža krīze un bulīmija piemetusies. Paēd un tad ienīst sevi, tāpēc jāpavemj ;)

Nu, reizēm man tā arī šķiet, ka bulīmija - pierijas no rīta konservus vai sauso barību un iet pavemt. :D
Es ceru, ka viņas Duksība dzīvos ilgi, jo šobrīd pat iznešanas no mājām un auto braukšanas stress viņai ir atņemts. Jau gadus piecus viņa pa mājām vien, pa mājām vien. Lielākais stress ir tad, kad mēs aizbraucam uz ilgāku laiku projām, tad vai nu paziņa nāk viņu ik pa pāris dienām apraudzīt un pabarot, vai arī viņa viena pati dzīvo.
Visādi citādi - miers un laime. :D

Man šķiet 14 istabas kaķim vēl ir pamaz, mūsu iepriekšējais novilka līdz 24, bet tā parasti 18 -19.

O, man patīk 24 gadi! :) Tas būtu lieliski! :)
Redz, man ir pieredze tikai ar lauku kaķiem, kas dzīvo gan iekšā, gan ārā. Tiem mūžs tomēr kaut kā īsāks vienmēr ir bijis. Un tikai vienu kaķi (iepriekšējo) bija pašiem jāaprok, jo viņai nepietika spēks aiziet tālu prom no mājām, lai nomirtu.
Patiesībā, laikam šī ir tā lieta, kas mani visvairāk arī uztrauc attiecībā uz savu kaķi, ka būs jānes iemidzināt - pašai "parakstīt" viņai nāvi.

mana līdzšinējā pieredze gan ir tāda, ka neviens nekur nav vests midzināt. Sāpīgāka pieredze ir ar suņiem...

Nu, jā, mums te viens ne tik sens stāsts par suni arī ir. :(
Baisi grūti :(

Es arī uztraucos par vēmekļiem, kad eju satīrīt, kā liels atvieglojums, ja redzu, ka savēmuši spalvas un vai kādus zaļumus. Runcim šogad augustā būs desmit gadu, kaķenei marta beigās septiņi. Vai astoņi, man mūždien jūk, pasē jāskatās. Ļoti bail no tās dienas, kad nāksies no viņiem šķirties, ceru, ka tā vēl ilgi nepienāks...

Man ir ļoti līdzīgas sajūtas un pārdomas.. :)
Laikam visi kaķu īpašnieki ir līdzīgi. :)