Ak, ajūrvēda... sīpoli un ķiploki ir kaitīgi. Sīpoli ir sevišķi kaitīgi plaušām, ķiploki -sirdij, puravi – liesai, maurloki – aknām un pavasara sīpoli – nierēm. Kā lai tagad dzīvo tālāk????
Nē, nu tas tiesa! Un beigās visi vienalga nomirst, neskatoties uz to, vai ēd sīpolus un ķiplokus, vai tomēr nē. :) Man laikam pārāk garšo sīpoli un ķiploki, lai es no viņiem atteiktos. Lai ajūrvēda iet staigāt! :D
Kad palasi to, kādēļ sīpols un ķiploks ir viņuprāt bīstams, sēdi un brīnies.. un domā, ticēt tam, vai tomēr nē.. Man šķiet, ka neba velti (vismaz man) pavasarī šausmīgi kārojas tie svaigie loki - visu ziemu dzīvo uz saknēm, bet, pavasarim tuvojoties, kaut ko zaļu, svaigu, sulīgu, stipru organismam vienkārši ļoti, ļoti, ļoti vajag!
ignorēt? :) tos visus uzskata par "bagātiem ar sēru" (sulfur rich) un viena no funkcijām rumpī ir regulēt insulīna izdalīšanos un tad vēl miljardiem citu labumu, nu, tā vismaz uzskata. tai skaita, vīriešiem ārstē impotenci.
Es pieturos pie principa, ka organisms pats ir gudrs, ja prasa sīpolus vai bietes, vai zivis, tātad jādod! Protams, visam ir jābūt saprāta robežās, bet nu.. pārcelt dienvidu ēdienkarti uz ziemeļiem.. Diez kas nav! :)