bet, ja nopietni, šorīt saskurinājos un pamodos no tā, ka man uz gultas malas apsēdies sprīdītis - pilnīgi jutu, ka mala gultai nogrimst zemāka, ka viņš tur sēž...
pagriezos, lai parunātu - bet protams nekā... gulēja savā istabā saldā miegā un sapņos...
man visa tā viņa aizbraukšana, atšķirībā no lielajiem bērniem, ir pilnīgi prātu tālzemēs aizvedusi... :(
negribu pat domāt - sajūtas, kā priekšnojautas - spārdu prom un par stulbu atzīstu... bet tas, kā viņš piesēda uz gultas malas šorīt - čortčortčort...

Zini, man šķiet, ka Tavas visas maņas ir kā uzvilktas stīgas šobrīd. Jo nezini, kā būs, kad viņus visus kopā satiksi. Tāpēc arī tik asi visu jūti. Būs viss labi! Noteikti būs!!!

tā jau laikam ir...°
(sk. upd pie mana pēdējā ieraksta - un kā lai nekreņķē, lai neuzvelkas...)
aij

Vakar aizmigu ar telefonu rokās, tāpēc arī neko vairs nevarēju uzrakstīt.
Nu, jā tā temperatūra nemaz, nemaz, nemaz nav labi, ja jālido.
Jātur īkšķi, lai tā zaraza ātrāk pāriet.
Un pats galvenais - jādomā, ka viss tiešām būs labi! Jo savādāk nemaz nedrīkst būt!
(ciešs, ciešs apskāviens Leo!)