bet, ja nopietni, šorīt saskurinājos un pamodos no tā, ka man uz gultas malas apsēdies sprīdītis - pilnīgi jutu, ka mala gultai nogrimst zemāka, ka viņš tur sēž...
pagriezos, lai parunātu - bet protams nekā... gulēja savā istabā saldā miegā un sapņos...
man visa tā viņa aizbraukšana, atšķirībā no lielajiem bērniem, ir pilnīgi prātu tālzemēs aizvedusi... :(
negribu pat domāt - sajūtas, kā priekšnojautas - spārdu prom un par stulbu atzīstu... bet tas, kā viņš piesēda uz gultas malas šorīt - čortčortčort...