Vakar sanāca ātros izsaukt un uz vietējo slimnīcu aizbraukt. Šodien pa mājām ar kartupeļu kompresēm un kāpostu lapām. Beidzot vismaz acis sāk parādīties.
O-ooo! Pazīstama lieta! :( Man ar ir saukti ātrie savulaik. Laukos gan tāpat visu mūžu ir bites, es tik tur tuvumā nerādos, bet kad izdzirdu kādu helikopteru, tā rāpoju (vārda tiešā nozīmē) prom! Vakar svieda medu, tad es visu pusdienlaiku pavadīju zemeņu laukā, lai i tuvumā nebūtu...
Es nemaz nezināju, ka man tā var būt. Turklāt man tāda dikti vēla reakcija - sāku pamazām pamt vairāk nekā 12 stundas pēc koduma, bet spiediens augšā un nelabumi sākās kādas stundas 28 pēc koduma. Tagad ceru, ka tūska mazināsies un vairs tik ļoti nemocīs. Visas cerības uz tavegilu un kompresēm. Pats smieklīgākais ir tas, ka pēc koduma šausmīgi gribas medu katru vakaru;)
Nu, kad man iekoda pakausī, tad man toreiz pietūka VISS, ieskaitot pēdu apakšas, tā ka nostāvēt nevarēja :/ Pēc tam man stāstīja, ka vajagot uzreiz iešaut šņabi vai spirtu - gramus 50, tad uzreiz atlaižot! Un jā, visi mani radi arī droši iet pie bitēm un tikai pačortojās par košanu :/
A pati nemaz nenojautu, ka man var būt tāda reakcija. Kādreiz bērnībā bija iekodosi viena bite kājā, bet toreiz vispār nekā nebija, tāpēc arī šoreiz nemaz nebija galvā ienākusi prātā tāda doma. Turklāt mājās mums laukos nemaz nav aleŗģijzāļu, jo nevienam jau nemetas nekas. Un aptiekas nemaz tā nestrādā, kā Rīgā.. :D