15.janvāris.
Kā gan savādāk mana diena var izskatīties - darbs un...vēlme ātrāk tikt pie adīkļa. Vispār ar to adīšanu man ir īpatnējas attiecības - ir brīži, kad esmu apsēsta un neko citu negribas vispār darīt, tikai adīt, adīt, adīt. Bet paiet kāds laiks un varu adīklim pat neskarties klāt un iesāktā lieta var krietnu brīdi metāties apkārt.
Bet šobrīd ir man vēlme adīt, un visu dienu darbā tirinājos, lai ātrāk nokļūtu mājās un beidzot atkal var ķimerēties! :)



16.janvāris.
Kolēģi pamazām viens pēc otra sāk slimot. Pati gan šobrīd cenšos stiprināt imunitāti, bet.. savējo gripu jau nekad nedzirdēsi. ;) Pa dienu vēl it kā viss bija labi, bet vakarā tāds vājums un niķīgums uznāca! Paķēru pat termometru, lai saprastu, ir vai nav tā temperatūra.
Nē, nē, nē, nē, slimot es nemaz negribu!!!



Paldies dievam viss izrādījās ne tik slikti. Iedzēru lielākā devā C vitamīnu un ļooooti savlaicīgi aizgāju gulēt. Organisms pats zina, kas jādara! :)

17.janvāris.
Pēc divām daba nedēļām, beidzot īstas brīvdienas! Izgulējos, jutos labāk - ne vēsts par kādām slimības pazīmēm! :) Toties apsēstība ar adīšanu nelika mieru, tāpēc pa vidu starp ēst gatavošanu un mājas patīrīšanu, un nekā nedarīšanu, bija garie adīšanas posmi. Pasmējos pati pie sevis par to, ka rokas atkal aizmirsušas kā ir tad, kad adi - sāpēja rociņas - ui, ui, ui.. :) Bet nekas - ar laiku atkal pieradīšu un viss būs labi!

Mīļotais šobrīd izmanto situāciju un izdomāja, ka grib ne tikai jaunu šalli, bet arī džemperi vai jaku. Šķirstīju žurnālus, piedāvāju variantus..šobrīd ir jāizšķiras vairs tikai starp trīs variantiem. :) Pateicu, ka kamēr šalle nav pabeigta, viņam ir iespēja domāt, jo pēc tam man jābūt skaidrībai, ko viņš grib. ;))

18.janvāris.
Ķimerējos, ķimerējos, līdz sapratu, ka vajag galvu nedaudz pavēdināt. Nu, nedrīkst visu laiku sēdēt mājās, turklāt auto arī jāizved pēc remonta garākā pastaigā.
Izvēlējos tuvāko un ierasto variantu - Rūķīšus. :)

Pārsteigums man bija ieraudzīt tik daudz cilvēku tur. Kaut kā likās, ka pēcpusdienā jau būs klusāk. Kas tev deva?! :) Laikam jau daudzi grib paskatīties uz nemieru dabā, jo vējš pūta krietni, bet ne nepatīkami. :))
Mājās atvēlos ar nedaudz mitrām kājām, jo kādā brīdī neaprēķināju vilni, bet saelpojusies svaigu gaisu un krietni labākā garastāvoklī. :)
Nākamai darba nedēļai gatava! :)

19.janvāris.
Atkal jauna darba nedēļa klāt...
Beidzot iznesu eglīti :(

Šis ir pirmais gads, kad eglīti tik ilgi stāvēja. Turklāt skujas pārāk nebira. Tiešām skaistu eglīti tētis bija atnesis gan man, gan sev. Mums abām ar mammu bija šogad ļoti žēl tās mest ārā. Bet nu 19.janvāris.. nu, jau tā kā gana..

20.janvāris.
Nekā tāāāāāda - vien darbs, darbs, darbs.
Patiesībā ir briesmīgi, kad vienīgais, ko par dienu vari pateikt - tā pagāja strādājot. Nekāda prieciņa, pārsteiguma, aizkustinājuma vai vēl nezinu kā.. vienkārši strādā.


21.janvāris.
Lai nebūtu atkal darbs, darba dienas beigās spontāni nolēmu aiziet uz "ORLAN – Francijas laikmetīgās mākslas ikona. Le plan du film un citi scenāriji" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Nu, traks bābietis! :) Traks un iedvesmojošs! :) No izstādes izvēlos ar milzīgu smaidu! :) Tiešām ir vērts ik pa brīdim savu ikdienu izkrāsot ar kādas izstādes apmeklējumu. Šobrīd brīnos par to, ka šo lietu nesāku ieviest savā ikdienā jau agrāk - gadiem ilgi taču negāju uz izstādēm, bet tagad, jo vairāk apmeklēju muzejus ārpus Latvijas, jo biežāk gribas ielūkoties ar tajos, kas ir tepat blakus. ;)

22.janvāris.
Dīgsti katru ziemu kļūst par mazu atkarību. Gaidi katru piegādes dienu kā lielus svētkus. :)

Un skatos, ka arī kolēģi aizvien vairāk sāk piepulcēties. Piesardzīgi gan viņi pasūta - pa divām trim kastītēm, bet vienalga - zaļais un veselīgais ir zaļais un veselīgais! :)

23.janvāris.

Man patīk sportsdirect - vienā piektdienā pasūti, bet nākamajā jau saņem preci! Šoreiz jau bijām sasniegušas limitu, ka vienkārši tika ziņots, ka neko vairs grozā nevar ielikt. ;)) Daudz, daudz, daudz visādu drēbīšu i sev, i bērniem par gana sakarīgām naudiņām. Kādu brīdi būs miers. :) Lai gan... ar šo veikalu ir grūti apstāties.. ;))

24.janvāris.
Beidzot atkal brīvdiena! :) Lēnais, garais rīts.. :) Tad bobslejs - tā man tāda tradīcīja brīvdienās pie lēnās kafijas. :)
Tad aizbraucu līdz pastam. Biju pārsteigta par mega-garo rindu! Un visi bija pakaļ paciņām! Dažus gadus atpakaļ teica, ka pasta nodaļas jāslēdz ciet, bet mūsējā, cik vien tur iegriežos, vienmēr ir ļaužu pilna. Varbūt vienkārši man tā neveicas? :)
Beidzot saņēmu savu telefona maciņu un austiņas. Beidzot nebūs jāraizējas par nokrišanas un saskrāpēšanās vainu. Turklāt beidzot varēs arī runāt, ejot pa ielu un rokas nesals, kā arī pie stūres... :)
Aizbraucu līdz mīļotajam, kas, kā jau parasti, strādāja. Palielījos ar saviem jaunieguvumiem, bet viņš man parādīja savu jauno telefonu. Stundu noņēmāmies ar viņa telefonu. Salīdzinājam, kas ir manā telefonā, kas ir viņa, zvanījāmies, lai saprastu, kā viss darbojas. ;) Beigās abi nosmējāmies, ka mēs kā mazi bērnie ar tiem telefoniem ;)) Bet bija forši!;)
Kamēr mīļotais uz otro darbu, es pa veikaliem. Neteikšu, ka esmu Jamie Oliver fane, jo raidījumus esmu redzējusi labi, ja reizes četras. Bet šajā nedēļā bija viens vakars, kad tv fona dudināja un sākās viņa 30 minūšu maltīšu raidījums. Noskatīju vienu recepti - filo mīkla, sieri, spināti, rieksti.. un sanāk gardumgards pīrāgs! :) Domāts, darīts! Meklēju veikalā vispirms šo mīklu. Ja godīgi, necerēju ieraudzīt.. Bet atradu! :) Tikai šoreiz spināti veikalā bija beigušies. Nu, ko.. pīrāgs taps, tikai jānopērk kādā sestdienā spināti! :)


25.janvāris.
No rīta uzmetu lūpu uz mīļoto. Kaut kā iepīkās. Viņš aizbrauca strādāt, bet es, lēnām padzēru kafiju, noskatoties bobsleju, sēdos mašīnā un devos, kur acis rāda. Ceļš aizveda līdz Dobele, aplūkot Sniegavīrus. Ja godīgi, sākumā nemaz tāds mērķis nebija - likās, ka aizbraukšu līdz Kauguriem gar jūru pavazāties, bet redz, kā reizēm gadās. :))

Lai arī sniga sniegs, tomēr tas netraucēja izmest nelielu loku pa pilsētu. Un tie sniegavīri ir FORŠI! :) Kā gan es agrāk tur nebiju aizvēlusies????
Vispār, atpakaļ braucot, sāka likties, ka katru nedēļu kaut kur jāizbrauc. Nevis iet pa ierastajām takām, bet kaut kur tur, kur sen nav būts vai nekad nav būts. :)

Lūk tā pagāja nedaudz vairāk nekā divas nedēļas manā dzīvē. Bet pats galvenais, šajās nedēļas beidzot pabeidzu to kāzu epopeju. Viss ir atdots un ir miers! :)