Vakar gulēt aizgāju ar šādu skatu:
Bet šorīt pamodos:
Lai arī no rīta sāka skaidroties un pat vienā brīdī uzspīdēja saule, šodien tāda dikti pelēka un lietaina diena mums te bija. Bija brīži, kad mazāk lija, bija brīži, kad nelija, bet bija brīži, kad likās, ka vienīgais, ko gribas, ielīst kādā sausā un siltā vietā pie kafijas krūzes.
Bet visupirms par viesnīcu. Jāsaka tā, ka brokastis tādas gana pieticīgas. Ticu, ka ceturtajā rītā vairs šeit neko negribēšu. Izvēle ir tradicionāla - omlete un vienkārši vārītas olas, mazie cīsiņi, pupiņas tomātu mērcē, jogurts, konservētie augļi, pārslas, ievārījumi un medus, maizes un maizītes, kaut kas līdzīgs tiramisu, olīves, tomāti un gurķi, pāris desas un gaļas, siers. Kafija no kafijautomāta. Divas dažādas sulas. Klasiskais komplekts. Pārsteidza, ka kafija ir no automāta, tiesa, var dabūt arī dubulto espresso, kas ir pietiekami stiprs. ;) Glāzes pie sulām un ūdens gan tādas maziņas - divas reizes gāju pakaļ abiem. :) Viesnīcas brokastu telpa diezgan maza, tomēr vietu atrast izdevās. Pavēroju publiku, kas brokasto. Ļoti dažāda! Gan ģimenes ar maziem bērniem, gan ģimenes ar lielākiem bērniem, gan pensionāru pāri, gan jaunieši. Tik raiba publika tik nelielā viesnīcā - laikam jau tiešām spēj apmierināt visu vēlmes. ;)Tiešām sūdzēties par viesnīcu nevaru. Kopumā ir visnotaļ ok.
Pabrokastojusi secināju, ka līdz 11 vēl ir laiks izmest loku pa tuvējo kvartālu, tas ir, Monastiraki. Aizklīdu gan līdz Vēju tornim un Romiešu agorai, gan līdz krāmu tirgum un nelielajam klosterim Monastiraki laukumā. Svētdienas rīts ir pateicīgs mierīgām pastaigām, jo ielās ir maz cilvēku, lielākoties tūristi un vietējo kafejnīcu, veikaliņu darbinieki. Ir jau, protams, arī vietēji ielās, bet viņi tā nesteidzīgi lielākoties dzēra kafiju vai vienkārši kaut kur devās savās gaitās.
Ieraudzīju šo grafitī un man šodien atvērās interesanto sienas bilžu atrašanas/meklēšanas 'čakra". Tieši šis dēļ sāku pievērst lielāku uzmanību tam, kas ir uz sienām.. Sanāca šodien diezgan daudzas nomedīt. :)
Vai man vienīgajai šķiet, ka viņa smīn?
Bet visa cita starpā mūs informēja, ka ārā tiešām ir silti!
Tieši tad arī beidzot nolēmu noģērbt mētelīti. Citādi staigāju un domāju, vai karsti man ir no tā, ka ātri staigāju vai tomēr no tā, ka tiešām ir silti! :)
Liela baznīca..un turpat blakus maza...
Vispār šajā divu baznīcu laukumiņā piedzīvoju jau trešo reizi divi dienu laikā, kad mani uz ielas kāds uzrunā krieviski. Tiešām nebiju domājusi, ka viņiem mans vizuālais tēls varētu atgādināt ko slāvisku. Bet nu labi. Smieklīgāk gan bija vienu citu reizi, kad kundzīte uz ielas piespērās man uz ielas un sāka kaut ko grieķiski jautāt. Acīs viņai bija nedaudz izmisums, izskatījās, ka nevar atrast īsto ielu/vietu. Es paraustīju plecus un teicu, ka grieķiski nerunāju. Viņa nopūtās un aizgāja tālāk. ;)
Un šis kaķis atgādināja par to, ka šeit taču ir arī liela kaķu populācija, kuru gan pirmajās dienās nemaz neredzēju aktīvi pārvietojamies pa pilsētu. Vairāk suņi, suņi.. Bet šis kaķis atklāja kaķu dienu! :)
Klīstot un ieraugot šo kluso dabu, sapratu, ka tā vislabāk spēj paust manu noskaņojumu šajā svētdienas rīta. Ne ko pielikt, ne atņemt..
Ieraugot šo dzeloņstiepli, radās neliels mulsums..
Jo turpat netālu ir arī cita veida paglamiņš..
Un te pēdas vien ir palikušas.. :)
Staigāju, staigāju apkārt, līdz attapos, ka strauji tuvojas 11! Ātri devos Sintagmas laukuma virzienā, jo dikti jau gribējās redzēs izslavēto sardzes maiņu. Ierados un secināju, ka cilvēku tiešām ieradies daudz. Knapi atradu vietu, kā sadzirdēju mūziku skanam. Neticēju, ka tik ātri jau viņi ir klāt. Vispirms parādījās orķestris, tad greznajos tērpos tērpie jaunieši. Meitenēm jau patīk šāda veida izrādes ;) Tiešām ar smaidu visu šo sardzes nomaiņu vēroju. Smuki. Un beigās vēl himnu spēlēja! :) Protams, ja tā saprātīgi padomā - ap 100 cilvēkus vienkārši izvest ielās, lai izklaidētu publiku un nomainītu tikai divus vīrus.. vai nav par traku. Bet..Man patika! Un saprotu, ka citiem jau arī patīk! Tā ka ir vērts tomēr svētdienā atnākt uz šo sardzes maiņu, jo to nekādi nevar salīdzināt ar parasto ikdienas sardzes maiņu.
Pēc krāšņās "izrādes", beidzot devos Akropoles virzienā. Tā kā šodien ir mēneša pirmā svētdiena, tad šodien visi muzeji ir par velti. Veiksmīgi ir iekritis šis brauciens :)). Turpceļā nolēmu doties pa šaurajām Anafiotikas ieliņām. Jā, iespējams, tas ir grūtāks kāpiens augšā, nekā no otras puses, tomēr tās mazās ieliņas, mājiņas, skats uz pilsētu un..kaķi, radīja sajūsmu (neskatoties uz to, ka sāka līņāt) :)
Tā nu es gāju, gāju, gāju.. kamēr aizgāju! :D Paņēmu bezmaksas biļeti un devos iekarot Akropoli. Patiesībā, ja grib izstaigāt ne tikai pašu, pašu augšu, bet arī apiet apkārt gar nogāzēm un paskatīties, kas tur ir, savas stundas divas trīs jārēķina uz šo pasākumu. Godīgi sakot, tiešām sapratu, ka muzeja apmeklējums vakar krietni atviegloja izpratni un sapratni šodien par to, kas un kā ir. To, ko mācījos kultūras vēstures stundās, jau esmu paguvusi piemirst, tāpēc ļoti labi, ka izvietoti stendi, uz kuriem var palasīt kas un kā bija un ir.
Ak, viena tehniskā detaļa, ko novēroju gan Akropolē, gan vēlāk arī Agorā - netālu no biļešu kasēm ir lielie automāti, kuros iespējams iegādāties ūdeni. Tā ka - ja nu kādreiz vajag, tad zināms, kur meklēt.
Bet šis ir īpašs kaķis. Viņam netraucēji tie cilvēku pūļi, kas bija apkārt, viņam netraucēju es, kas stāvēja ļoti tuvu un fotografēja. Šis kaķis bija tik ļoti pārņemts ar medībām...Tik ļoti koncentrējies uz to vienu balodi..Bija interesanti vērot kaķa sagatavošanos uzbrukumam..un arī pašu uzbrukumu. :)
Ja nu kas - akmeņi tiek numurēti! :)
Vakar tur lejā biju. Šodien var no augšas paskatīties.
Bet kolonna joprojām stāv:
Flora un fauna:
Atpakaļceļā no Akropoles, iegriezos Agorā. Atkal paņēmu savu bezmaksas biļeti un devos staigāt un lasīt aprakstus. Pie reizes iegāju arī Agoras muzejā.
Un atpakaļ devos atkal pa Anafiotikas ieliņām. Pie reizes aizklīdu arī līdz Plakai. Abos divos "rajonos" ir daudz kafejnīcu un restorāniņu, kur var iekost, iedzert, atpūtināt kājas. Bet Plakā ir daudz arī tūristiem domātu veikaliņu, kur var nopirkt magnētiņus, krūzītes, krekliņus, karekļus, saldumus, olīves un ko tik vēl ne.
Nu un tagad ieskatama Plaka Hotel istaba.. ar visām manām mantām :)
Un te šī vakara pirkumi blakus veikaliņā. Patiesībā labi, ka tieši blakus viesnīcai ir mazītiņš veikaliņš. Visu svarīgo var nopirkt ;) Varēs visiem saldumus tepat nopirkt. :)
Bet vispār.. teikšu godīgi - vaniļas kola vienkārši riebigi labi smaržo! Gribas aiziet vēl to nopirkt! :) Un pŗsteidzoši labs bija arī tas kefīrs ar zemenēm. Man vispār nepatīk zemeņu piedevas piena produktos, jo garšo pārāk sintētiski, bet šeit kaut kā viss tik smalki un labi nostrādāts, ka garšoja!
Atēnās gan izstaigājām pavisam maz, bet tici man - aizbraucot jūlija vidū tie ūdens automāti oj kā noderēs! :D
Vispār jāieraksta savā want-listē aizplēst kādreiz tieši Atēnas apskatīti, jo 2004jā, kad bijām, tur tiki tā cauri skrienot - Akropoli un vgandrīz viss. Bijām pārgurušas un pārkarsušas pēc suņa un labāk devāmies kkur pie jūras :)