Šorīt izjūtu nenormālu nogurumu. Naktī arī kaut kā bieži modos. Nē, neesmu ne par ko uztraukusies. Visdrīzāk organisms neizpratnē tā reaģē uz to, ka esmu atgriezusies darbā un tur viss joprojām virpuļos notiek.
Negribu virpuļus. Gribu normālu virzīšanos uz priekšu.
Vairāk negribas kādas asas emocijas. Savu adrenalīna devu esmu jau saņēmusi iepriekš.
Kaut kā šī diena jāiztur. Jātiek galā ar angļu valodas mājas darbiem. Un pirmdien agrais rīts - atkal īsais leciens uz BRU un atpakaļ. Otrdien gan ilgi gulēt neizdosies, jo 10:15 jau atkal sākas angļu valoda... Būs smagi.