Tālredzība?

Nē, mierīgāks prāts!

jā, attālums labi palīdz... atcepties. prom esot, viļņi prātā aprimst, jo nav kairinātāju, kas veidotu jaunus, un tad jau var uz tiem ūdeņiem kādu brītiņu paraudzīties mierīgu prātu... kamēr viļņi atkal iemetas.

Vārds "atcepties" ir īsti vietā. Šodien tiešām atnācu uz darbu mierīgu prātu. Un pat tas, ka viens otrs dusmojās uz to, ka izmantoju savas likumīgās 12 stundas atpūtai un atnācu tikai uz pēcpusdienu, man šķita nenozīmīgi un smieklīgi. Ja par savu atpūtu es nerūpēšos, tad patiesībā nevienu tas neinteresēs.. Un runas par to, ka mans trakais teju trīs mēnešu atvaļinājuma uzkrājums ir jādeldē, tā arī paliks runas.

nu klau, ja Tev pat atvaļinājums neizņemts, kāds viņiem pamats greizu aci skatīties, ka izmanto likumīgo atpūtu...

Nu..tapēc laikam, ka domā, ka es neko nedaru un esmu smalki uzkāpusi uz galvas :> Sāku apsvērt domu, ka ierosināšu katru dienu vakarā nosūtīt atskaiti, par to, ko esmu dienas laikā darījusi. Lai vairs nav nekādu aizdomu, domu un kā tik vēl nē. Tā teikt - piedāvāšos pati kliedēt visas aizdomas un tad lai domā ko grib.

bēdīgi tikai, ka papildus sava darba darīšanai jānodarbojas vēl arī ar tādu figņu :/

Ja dzītu luni, tad kaut kā būtu po delom tādas lietas. Bet luni nedzenu, tāpēc vēl jo vairāk skumdina, ka kādam bez maz vai ir jāpierāda, ka strādāju. Lai gan reizēm iezogas domas prātā - varbūt tiešām daru kaut ko ne tā, daru kaut ko tādu, uz ko lielākā daļa liek mīksto un nemaz neuztraucas, bet es pārāk centīgi pieeju tā izpildīšanai. VVZ. Ar jaunām slotām tā vienmēr ir - nevar saprast, ko viņi grib. Saka vienu, gaida laikam kaut ko citu..