Es zinu un saprotu. Vakar jau arī vairākas lietas mazajam stāstīju, lai viņš saprot, ka lietas notiek tā vai savādāk nevis tāpēc, ka vecāki nemīl, bet tāpēc, ka ir tas un tas. Saprotu, ka nav jau gluži man tas jādara, bet.. ja mazais pats ar mani par to sāk runāt, tad cenšos tā maigi un mīksti pastāstīt un izskaidrot, lai nepārkāptu robežas, kas ir tantei un brāļabērnam, lai vecāku autoritāti nesagrautu un lai mazajam kļūst skaidrāks viss.
Runāšanai tiešām ir liela nozīme! To nu es šobrīd tiešām redzu!

nu jā - taisni tā: runāšnās ļoti svarīga
un daudz uzmanības veltīšana - kaut iesaistot ikdienas darbiņos, lai liktu justies lielam un svarīgam :) (un piederīgam)