a man šķiet, ka sarežģītāka gan...

nepiekrītu - man jau šķiet, ka daudz sarežģītāka :)
tā neziņa, apziņa : kaut ko gribu, tik nezinu ko - tā var iedzīt riktīgā deprešņakā, ja kļūst hroniska

Nu, man līdz šim likās, ka tas, ka ir mērķi, ir labi un svarīgi. Bet reizēm uznāk depresīvais, ka nesanāk sasniegt tik viegli un ātri to, ko gribi ;>
Tāpēc izeju uz pretējo - varbūt ir vieglāk, kad vnk ļaujas dzīvei, lai nes tā upe uz priekšu un - lai notiek, kas notikdams..
Ai, pārdomu mirklis ;)

ne vella nenes :) nelaimīga, rutīnas pārņemta, bez izaugsmes spējas un nākotnes ir tāda dzīve, kur tev nav mērķu, kur tu vienkārši dzīvo nost ikdienu...

visam ir kāds konkrēts mērķis un uzdevums - katrai situāijai :)
un tur jau tas joks, ka tu to zini un labi apzinies ;)
tapēc nekad nebūs tā (un te nav domāts cilvēks vispārēji - te ir konkrēta uzruna tev, man un tml.) - nebūs, ka tev būs pofig: tjip "nav mērķa, lai dzīve nes, uz visu vienalga utt." ;)
vislabak manuprāt ir žigli aptvert ko un kā vēlies, kāds ir mērķis un tad - kā Krāmers jau teica - ļaut lai dzīve nes, darīt to, kas nepieciešams, lai izpildītos ;)

Nu, jā :)Taisnība jau laikam ir ;) Vnk bezspēcīgajos brīžos jāuztaisa garda tēja, jānoskatās laba filma vai jāpalasa grāmata un atkal darīt to, kas tiešām darāms, nevis rokas nolaist un no malas it kā blenzt.
Patiesībā nekad neesmu sapratusi cilvēkus, kas saka: "Dzīvojam vienkārši dzīvi nost." Man vienmēr likās - nu, kā tā var!!???!!! Sanāk ka mētājies tā apkārt pa to dzīvi bez savas jēgas. Kā vienā krievu dzejolī par sienāzīti, kas visu vasaru nočīgā apkārt, bet pienāk rudens un - NEKĀ NAV. Tāpat ir arī ar dzīvi, manuprāt..

Atpūtas brīži ir vajadzīgi - kurš to labāk zin un izprot, kā Tu! ;)
atslēgt domas no darba, būt sev tikai ;))
bet tas nav pretrunā ar mērķiem - lai tas mērķis karājas, kā mēness disks virs galvas: būs brīzi, kad "jauns mēess", būs, kad "vecs"
galvenais ir ts, ka viss notiek, ir progress - iet uz prieķšu (un tai ceļā "iet uz priekšu" arī pauzes, kas atpūtai Tev, domātas ;) )

es ar neizprotu to : dzīvo nost... tas ir bez mērķa, bez jēgas, bes sevis paša izaugsmes - nevērtīgi un izniekoti manuprāt...

:) Nu, taisnība Tev ir par visiem 1000000000000000%!
Šodien atkal jauna diena un jaunas domas, un ir sajūta, ka viss, tiešām VISS iet augšā! :)

Skuju! Vienkārši nospraud dzīve Mērķi un ļauj lai dzīve tevi pie tā aiznes :)
Jo vairāk spirināsies, jo tālāk tu atradīsies no mērķa.

Vot jā! Šobrīd ir tieši tāda sajūta, ka ņemies, rosies, cīnies, bet kaut kas īsti nav..

rasslabsja i polučish udovoļstvije ;)

Nu, šobrīd tā arī esmu nolēmusi darīt - nav ko skriet ar galvu sienā ;) Varbūt apiešu apkārt un atradīšu tai mājai durvis, pa kurām būs vieglāk ieiet ;)

Tu pēdējā laika kļūsti gudrāka ;)
nevis "умнее" bet "мудрее".
Laikam blakus ir kāds labs skolotājs ;)

:) Nu, 13 nedēļas pavasarī nav pagājušas bez pēdām un skolotājs blakus arī ir, kas reizēm iebaksta vai saspiež stiprāk roku, vai uzkāpj uz kājas, lai atgādinātu par dažu lietu uztveršanu :) Un priekšnieks arī ir cits - kurš pats cenšas dzīvot harmonijā un visiem mums pārējiem to diendienā atgādina. Šobrīd laikam tiešām ir ļoti, ļoti paveicies ar cilvēkiem apkārt ;)

Tad jau viss būs labi! Tā tam būs būt! ;)

Pagaidām varu teikt, ka pēc marta kopumā dzīve tomēr kļūst kaut kādā mērā labāka, rāmāka, mierīgāka, harmoniskāka, līdzsvarotāka..
Nē, nav tā, ka viss ir bezgala gludi, ir savi celmi un saknes tajā ceļā, tomēr kopumā.. Ir savādāk un šis savādāk man tomēr patīk ;)

Mēs ar Natu škiramies katru mēnesi ;) Un aprīlī būs sudrabkāzas ))

Man vecāki tāpat:-) Cik sevi atceros, tā ik pa brīdim dumpis:-D un tā jau 44 gadus :-D Kur ta' skries? A nekur! :-)