par stresu darba vietā.
papētīju un domāju, ka daudz neatšķiras arī pie mums. skumjākais ir tas, ka sāku domāt par tiem datiem - ka 2 no 5 aiziet prom no darba stresa dēļ. te nu es atcerējos zajcu, kas 10 mēnešus nosēdēja mājās. vnk aizgāja prom no darba un dzīvoja šos 10 mēnešus savā nodabā, savā ritmā. pirms tam viņa bija teikusi, ka viņai vēl pāris paziņas tieši tāpat aizgāja no darba uz nekurieni - vnk mājās. jo saprata, ka vairs nespēj tādā ritmā tālāk dragāt. un man šīs nelāgās domas par iešanu prom arī sāk pielipt. kādā brīdī nosacītā izdzīvošana un sevis saglabāšana sāk kļūt svarīgāka par naudu.
un tad tie 60% no darbinieku prombūtnēm, kuru pamatā ir stress. ja darba apstākļi būtu savādāki, tad, iespējams, arī darba devēji mazāk klaigātu par to, ka darbinieki ar ārstiem saruna darbnespējas lapas...
par darba vidi, un tieši temperatūru, oi, nu tur ir pilnīgi vai mīļākais mans stāsts: ziemā salstam, slēdzam divus sildītājus, lai piesildītu telpu un varētu strādāt (ir gadījies sēdēt arī puscimdiņos un āra drēbēs, kamēr kabinets iesilst), bet vasarā - tiklīdz karstums, tā mirstam nost, jo ventipļātori neko nelīdz, caurvējs reizēm kaut ko mēģina glābt, bet lielākoties arī nekādas lielās jēgas, tikai sāpošie kakli, bet kondiškas tā arī neviens neievelk, jo.. jo mums ir smukā fasāde un neviens cauri n-sienām uz otru pusi neies vikt kondiškas.
par lakstiem kabinetos - neliels pārsteigums - nezināju, ka tiešām tie ietekmē radošo noskaņojumu :) tātad - lakstiem būs būt! :)