kad sāku strādāt tagadējā darbā prieks par kondicionēto vidi ātri vien noplaka, pirmo mēnesi staigāju puņķaina un tīstījos lakatos, jo nemitīgi no kaut kurienes pūta (mums kaut kādi centralizētie iestatījumi). tagad gan laikam esmu pieradusi un gandrīz nemanu to pūšanu un ir forši, ka var uzgriezt lielāku vēsumu, kad sagribas, bet kolēģe, kas no salīgajiem, tā arī pēc pusotra gada joprojām kājas vīsta pledā.
un vēl viena jokaina lieta ir tā nemitīgā fona sīkšana. reiz aizsēdējos darbā, līdz sistēma tika atslēgta, un pavisam cits klusums iestājās :)