Bet vispā jau ir tā, ka galvenais, lai jums tie ritmi sapas. Re manam bijušajam ar bija jau viens bērns un lai gan ar vairs nebija dikti jauns, tomēr neiespringa - tipa viss notiks, kad notiks. a moš pēc 10 gadiem, arī labi. A man savukārt tā nederēja - 3 gadus mīņājamies uz vietas, nekādas manāmas virzības uz priekšu, bet man kopdzīvi un kaut kad redzamā nākotnē bērnu gribējās. Ar to arī viss pajuka. Jo ritmi nesaskanēja.

viņam ir nedaudz cita pieeja - bērns vairāk ir vajadzīgs sievietei. līdz ar to, attieksme ir tāda, ja sieviete, ko mīl, vēlas bērnu, tad tās lietas notiek uz priekšu.
ja godīgi, tad laikam gan piekrītu tam, ka sieviete ir tā, kas lielāko smagumu iznes attiecībā uz bērniem.
bet, nu redzēs, kā būs ar mums. tagad viss ir pārāk neskaidri. pēc visas šīs manas slimošanas, operācijas, diagnozes... jācer, ka viss izdosies.