smth
 
21st-May-2007 11:38 am
sajuuta briesmiiga...
sanjeemu sms no dimantinja un sintijas par vilni... taada riktigi iztukshotiibas sajuuta radaas... nee, mees nebijaam aarkaartiigi tuvi koleegji.. bet regulaari sanaaca pakonsulteeties, patriecaam jokus...
apzinja, ka tu vairs sho cilveeku nekad, nekad,nekad neredzeesi ir biedeejosha.. un shobriid patiesiibaa shii doma man shkjiet nepienjemama, nereaala..
neticas..vienkaarshi neticas...
Comments 
22nd-May-2007 02:34 pm
es jau zinu, ka tas izklausīsies egoistiski un nežēlīgi, bet man liekas, ka pat labi ka tu esi prom, jo iedomājies, ka tu esi šeit un cik grūti ir strādāt šādā darba atmosfērā.:(
22nd-May-2007 02:40 pm
visi ir nelielaa shoka staavoklii.. cilveeks veel piektdien intensiivi straadaajis, viskautko viskautkam suutiijis... un pirmdien vinja vairs nav...
vispaar briesmiigi :(
nu, jaa, bet man ir shii distanceetiibas sajuuta nedaudz.. es jau esmu 2 nedeeljas prom...
22nd-May-2007 02:49 pm
Man jau liekas, ka šādās situācijās ka bija un vairs nav saproti, cik tomēr mēs esam mazi "putekļi" un ka šis laiks ir drausmīgi nežēlīgs mēs skrienam, dzenamies pēc naudas, pierādām kādam ka esam visu varoši, no rīta skaisti kā gurķīši ierodamies darbā, utt., bet kad kāds aiziet tad mēs sākam domāt kam mums tas viss? Kur ir šī parrunāšanās, uzklausīšana, līdzi būšana utt? Saprotam, ka šinī laikmetā tā ir greznība un tas mani ar katru dienu ar vien vairāk sāk tracināt, ka es nevaru uzklausīt sev apkārtesošs cilvēkus un vispār kur nu apkārtesošos ja pati sevi nedzirdu :((!
22nd-May-2007 02:54 pm
nevaru nepiekrist... aarkaartiigi preciizi pateici...
This page was loaded Jul 7th 2024, 11:36 pm GMT.