pirmais vakars, kad atnāku mājās un tomēr nenokrītu gulēt. vēl kaut ko esmu spējīga darīt. neko daudz, bet vienalga - neesmu vismaz horizontāli.
darbā rodas, protams, nedaudz vainas sajūta, ka visu nespēju izdarīt. viens jautā, vai šis ir jau izdarīts, otrs jautā par kaut ko citu.. bet es tik atbildu - šis nē un tas arī nē.. bet ir virkne citu lietu izdarīta.. un jūtos vainīga par to, kas nav izdarīts. laikam jau tas īsti pareizi nav, bet neko nespēju ar sevi izdarīt...tomēr pie visa tā cenšos aiziet laicīgi aiziet mājās, lai nav gluži katru vakaru tikai miegs un miegs un miegs. ir tik daudz visādu ķimerējamo... šodien būtu jāpabeidz mežģīne, tad varētu atgriezties pie džempera. jau ir jauns pasūtījums - cepure..tā ka ķimerējamie viens pēc otra stājas rindā...