es parasti censhos ietureet pauzi starp graamatam un filmaam - lai maksimaali izvairiitos no saliidzinaashanas detaljaas. turklaat laikam gan priecaajos, ka man atminja taada iisa - filmas un graamatas aizmirstu diezgan aatri. lai gan nereti ir taa, ka graamatas paliek spilgtaak atminjaa un filmaam ljoti traucee.. ljoti gruuti distanceeties. svariigaakais laikam negaidiit no filmas to, ko deva graamata, un otraadi. laikam.
man laikam,ja ir lasīta grāmata,viemēr traucē skatīties filmu, ļoti jau reti filma ir labāka/līdzvērtīga grāmatai. bet ar Brokastīm Tifānijā - tur man sanāca padsmit gadu pauze,jo grāmatu lasīju vecumā,kad priekš manis tas visumā bija stāsts par kaķi, tie cilvēki tur tādi nebūtiski.... un es ļoti raudāju,kad kaķis pazuda :D