nee, nu, ja godiigi, tad ljoti baidiijos braukt uz to kliiniku, jo ieprieksh tur nebiju, bet koleeges mamma ieteica, ka esot laba.
shodien tieshaam jutos kaa no meeness nokritusi - kaa smeejos mammai - man pat netaisa sonograafiju tik uzmaniigi, iejuutiigi utt. bet pret duksiiti..apchubina no galvas liidz kaajaam. nee, nu labi, varbuut man taa pieredze vnk nav - liidz shim tikai potes braucaam sanjemt. tomeer sheit es sajutos labi - jutu, ka ruup mans zveers, ne tikai mana nauda :> es jau uzkjeros uz sikumiem - kaut vai uz to, ka viena no daktereem pati ieklaaja duksim vienreizlietojamo paladzinju kastee un tad apsedza ar dvieli, kas bija kastiitee pashiem liidzi. it kaa jau pati to vareeju izdariit, bet nu.. vaardu sakot, esmu uzkjeerusies uz pozitiivo, iejuutiigo, uzmaniigo attieksmi. :>

Bet tādai attieksmei jau patiesībā būtu jābūt ikdienai. Tiesa, pie mums visi pieraduši pie ārstu neiejūtības un sastopot labus ārstus ir pārsteigti.
Pats dzīvnieka saimnieks (dzīvnieks arī) klīnikā ir kā nervu kamols, līdz ar to tādai attieksmei būtu jābūt ikdienai.

nee, nu kaa es smeejos pie sevis - saimnieks ir starpnieks starp pacientu un aarstu. pacients neko nevar izstaastiit, taapeec saimniekam ir jaabuut veeriigam, ruupiigam, uzmaniigam, lai atvieglotu aarstam dziivi.
ja man vakar buutu jaabrauc uz kliiniku, tad laikam man buutu viens liels punjkjis un asara, jo pazinjojums par aknu probleemaam mani tieshaam izsita no sliedeem. bet pa nakti kaut kaa savaacos un shodien jau racionaalaak speeju pieiet lietaam. svariigaakais - zinaashana par to, kas notiek. jo mineejumi ir slikti ar to, ka nedod nekaadu skaidriibu. ok, tagad ir izsleegta vesela virkne probleemu, zinu, kas kakjis principaa ir lieliskaa staavoklii.. un palikusi tikai viena probleema - dzemde..nu, veel nedaudz aizdomiigs ir vairogdziederis, bet ne tik ljoti, lai tur mekleetu iisteno vaininieku.
bet par attieksmi - jaa. piekriitu. cilveeku un zveeru aarstiem buutu jaabuut tieshaam taadiem, kaadus shodien satiku.. cepuri nost.