| laiks pārāk lēni velkas. šķiet, ka vakars nekad nepienāks. visu laiku mierinu sevi ar domu, ka, ja jau duksis no rīta iekārtojās gultā, nevis tā kā vakar no rīta - pagultē, tad laikam ir nedaudz labāk. protams, mēģinu izdomāt, kas ir tas, kas tālāk notiks. saprotu, ka ir trīs varianti - vai nu ārstēsimies ar zālēm un špricēm, vai nu ārstēsimies ar operāciju, vai nu...nē, trešo negribu minēt vārdā. |