| peedeejaa laikaa juutu, ka esmu kljuvusi par mazo robotinju. izdaru to, kas jaaizdara un viss. ne pa labi, ne pa kreisi. tas laikam ir izdegt. negribas liidz ar to ne domaat, ne rakstiit par to, kas notiek, kas uztrauc, kas priecee, kas skumdina utt. seedeet kaadaa lauku maajaa, dzert teeju vai viinu un klausiities klusumaa. nu, labi, laukos nekaads klusums nebuus - tur chivina, chirkstina, rej un njaud utt. bet tas ir savaadaak - nav pilseetas steigas un burzmas. miers. un laiks rit pilniigi savaadaak. pulkstenjlaiks kljuust relatiivs. patiesiibaa arii tagad, pilseetaa esot, aizvien mazaak skatos pulkstenii. bet sheit to atljauties var krietni retaak/mazaak. diemzheel. |
kā es turp tikšu - vēl neesmu izdomājusi :/
/es ar būšu tikai vakarā - pateicoties negaidītajai (lasi: no manas puses aizmirstai) māmiņas atlidošanai uz LV, šonedēļ nepaspēju visus darbus apdrīt - tos nu tagad stresaini cenšos paveikt, lai vismaz rīt miers :( /
Krāmers a Krāmers - ko man līdzi paņemt?