mmmmmm nostaļģiju uzdzini... :) 9.gada februara beigas. manas 3 dienas Briselee :)

ja godiigi, tad es shobriid meegjinu atcereeties savu pirmo braucienu uz bru. atceros, ka bija kaut kaads pasaakums, uz kuru mees braucaam trijataa. un arii liidz ziemeljstacijai ar vilcienu braucaam.. un veel bija metro... un taalaak viss ir miglaa tiits :) peec tam atceros daudzas reizes, kad esmu vadaajusi cilvjus, kas pirmo reizi atbraukushi, pa pilseetu. bija viens briidis, kad vairs nestaigaaju vakaros pa pilseetu. vnk bija apnicis. bet tagad..tagad laikam pietiekami ilgi nav buuts, liidz ar to gribeejaas izmest nelielu liikuminju :) un uztaisiit paaris knikshkjus, lai gan reaali pashai ir pietiekami daudz bru bilzhu jau no ieprieksheejaam reizeem :)

atceros, kaa es baidijos, jo tas man bija pirmais brauciens arpus LV vienai. pirms tam bija bijis vienas dienas brauciens uz Somiju Tamperi ar draugiem un viiru.
toreiz rakstiji tik forshi, ka saaku ieintrigjeties un sanjemt duushu. man bija gruti atgriezties, jo zinaju- mans sapnis ir beidzies. atkal mate, trauku mazgataja utt utt.
sakumaa mez pirmajaa vakaraa ar divam damam apmaldiijaamies :)) bet velak jau es viena blandijos un vel Brigje :) kopsh tas reizes zinu, ka tas arii bija pedejais mans celjojums :(
kapec? pirmkart- man vienmer naudu vajadzes bernu apgerbshanai, majai un vecakiem. otrkart- cik zinu maates komandejumos reti tiek.

a par to netikshanu - Tu maldies :) viss ir atkariigs no darba :) manaa darbaa tomeer procentuaali vairaak ir sievietes. un brauc gan gruutnieces, gan maates, ja vien pashas tam piekriit :)
bet braukshana aarpus lv vismaz man ir kaa zinaama veida narkotikas. vnk nevaru bez taa. kad esmu sheit, tad ljoti gribas kaut kur prom. kad esmu prom, tad kaadaa briidii saaku ilgoties peec shiis vietas.. :)

man laikam pieredze ar musu govermentu shvaka. man atshuva gan kursus, gan komandejumus ar atrunu- tev ir berns.

vajadzeeja iesuudzeet tiesaa, jo taa ir tieshaa diskriminaacija :>

muļķe biju. pat līdz šim neaizdomājos, ka tā ir reāli diskriminācija. tā pat ļoti centīgi valdīja uzskats, ka es neko nejēdzu, jo esmu sieviete tādā kā vīriešu amatā. patiesībā tagad ir daudzas administratores tai pat iestādē citos kantoros. bet ... tagad jau pa vēlu. tagad meklēju darbu pat par datu ievadītāju. da jebko. un ļoti ļoti bailīgi eju apkārt valsts iestādēm. tā attieksme, kas bija manā pirmajā. laikam man izbojāja jebkādu attieksmes pieredzi. tāda sajūta, ka visur ir tāda nievājoša attieksme. un daļēji tāpēc arī ir ļoti bail no nezināmās nākamās darba vietas.

nee, nu viss ir atkariigs no katras konkreetaas darba vietas. vieniigais, ko varu noveeleet Tev - nebaidiities. no taa, ka pameegjinaasi, nekas jau ljauns nenotiks :) aiziet vienmeer var paguut :)

man pat īsti nav variantu. man ir jāmēgina atrast darbs, neatkarīgi no patikšanas, nepatikšanas. bet es reizē nedaudz arī ceru, ka atradīšu ko tādu, kur sirds pieaugs. :)

tureeshu par Tevi iikshkjishus. stipri, jo stipri...

:)

īstenībā es pat neizprotu tavas bijušās superīgās darbinieces gājienus. jo man piemēram bija iedzītas bailes ko pretīm runāt, ko pretīm darīt. skaidri un gaiši lika saprast, ka manas vadības augšas pacenstos man nekad netikt darbā kur citur. tā pat arī no tiešā priekšnieka taču var nonākt atsauksme neglīta jaunajam.

nu maneejaa ir iznjeemums. ne tik tipisks darbinieks. vnk cilveeks bija pieradis pie taa, ka daudzas lietas iet no rokas.. un laikam zinaamaa meeraa pateicoties man vinjai shobriid ir sarezhgjiitaak, ka neiet viss vairs tik viegli no rokas. vienmeer kaadam ir jaabuut pirmajam. gan pozitiivaa, gan negatiivaa noziimee.

viņa tak laikam pat neapzinās, ka viņai vēl veicās. viņai vēl ir darbs. par spīti visām dīvainajām zamačkām un izdarībām. par ko man godīgi sakot ir šoks. daudzi par mazākām lietām lido laukā no darbiem.
nedaudz zinu arī to pusi, kad kādam ir jāliek strādāt un nevēlās. es tik zinu, ka man sākumā bija ļoti ļoti ļoti nepatīkami būt sliktajai. bet ar laiku iemācās distancēt sajūtas. cilvēkam ir jāgrib darīt, lai sagaidītu atbilstoši vēlēto attieksmi. bet tavējā bija unikums. dzīvē grūti ies tādam cilvēkam, ja domāšana būs tik pat grieza samaitāta.

nu, kad esi nodziivojis liidz teju chetrdesmit gadiem, tad jau cereet uz to, ka cilveeks mainiisies, ir pagruuti. bet vispaar apbriinoju, ka vinja veel joprojaam piekopj liidziigu uzvediibu. nepilnu divu meeneshu laikaa triis paskaidrojumi par darba kaveejumu, un nekas laikam nemainaas.. es vnk apbriinoju vinjas mieru.

esmu redzējusi, ka jauni knābji no skolas sola ir lecīgi un tādi visvareni un gudri. bet tad ar laiku sāk pievākt savus komentārus un lecīgumu un kulturālāk attiekties arī pret citiem un respektēt darbu kā darbu, ne tusiņvietu. bet laikam jau ir arī tādi brīnumi, kā viņa un manam vīram... fantastiski eksemplāri ar neaptveramu loģiku, kas nedod nekā laba, bet kulties kaut kā izkuļās.

viirs joprojaam cinaas?

jaa un tik pat bezceriigi. uzzinaju, ka iepriekshejo priekshnieku palaida ar nesmukumiem vinja delj un puisi, kas skalji tika nosaukts, kaa iespejamais vietas kandidats- taa pat peksni atlaida. esot suudziibas ienaakushaas rakstiskas. vinja kontaa ir 3 cilveeku atlaishana pateicoties drausmiigaam suudziibaam. un nu vinjsh nespej nekadi saprast, ka nav boss, un pat ne vietnieks.vinjam ragus gruti aplauzt, jo tante stradaa vsai augstaa amataa. nu un ta ikdienaa uz visiem kolegiem un lietotajiem rupji ruuc, uzdzevumus nepilda, bet helpdeskaa paaradresee parejiem un lecas lecas lecas. kad vins, vai berns saslimst, pareejaa komanda atviegloti uzelpo.