muļķe biju. pat līdz šim neaizdomājos, ka tā ir reāli diskriminācija. tā pat ļoti centīgi valdīja uzskats, ka es neko nejēdzu, jo esmu sieviete tādā kā vīriešu amatā. patiesībā tagad ir daudzas administratores tai pat iestādē citos kantoros. bet ... tagad jau pa vēlu. tagad meklēju darbu pat par datu ievadītāju. da jebko. un ļoti ļoti bailīgi eju apkārt valsts iestādēm. tā attieksme, kas bija manā pirmajā. laikam man izbojāja jebkādu attieksmes pieredzi. tāda sajūta, ka visur ir tāda nievājoša attieksme. un daļēji tāpēc arī ir ļoti bail no nezināmās nākamās darba vietas.

nee, nu viss ir atkariigs no katras konkreetaas darba vietas. vieniigais, ko varu noveeleet Tev - nebaidiities. no taa, ka pameegjinaasi, nekas jau ljauns nenotiks :) aiziet vienmeer var paguut :)

man pat īsti nav variantu. man ir jāmēgina atrast darbs, neatkarīgi no patikšanas, nepatikšanas. bet es reizē nedaudz arī ceru, ka atradīšu ko tādu, kur sirds pieaugs. :)

tureeshu par Tevi iikshkjishus. stipri, jo stipri...

:)