nu, kad esi nodziivojis liidz teju chetrdesmit gadiem, tad jau cereet uz to, ka cilveeks mainiisies, ir pagruuti. bet vispaar apbriinoju, ka vinja veel joprojaam piekopj liidziigu uzvediibu. nepilnu divu meeneshu laikaa triis paskaidrojumi par darba kaveejumu, un nekas laikam nemainaas.. es vnk apbriinoju vinjas mieru.

esmu redzējusi, ka jauni knābji no skolas sola ir lecīgi un tādi visvareni un gudri. bet tad ar laiku sāk pievākt savus komentārus un lecīgumu un kulturālāk attiekties arī pret citiem un respektēt darbu kā darbu, ne tusiņvietu. bet laikam jau ir arī tādi brīnumi, kā viņa un manam vīram... fantastiski eksemplāri ar neaptveramu loģiku, kas nedod nekā laba, bet kulties kaut kā izkuļās.

viirs joprojaam cinaas?

jaa un tik pat bezceriigi. uzzinaju, ka iepriekshejo priekshnieku palaida ar nesmukumiem vinja delj un puisi, kas skalji tika nosaukts, kaa iespejamais vietas kandidats- taa pat peksni atlaida. esot suudziibas ienaakushaas rakstiskas. vinja kontaa ir 3 cilveeku atlaishana pateicoties drausmiigaam suudziibaam. un nu vinjsh nespej nekadi saprast, ka nav boss, un pat ne vietnieks.vinjam ragus gruti aplauzt, jo tante stradaa vsai augstaa amataa. nu un ta ikdienaa uz visiem kolegiem un lietotajiem rupji ruuc, uzdzevumus nepilda, bet helpdeskaa paaradresee parejiem un lecas lecas lecas. kad vins, vai berns saslimst, pareejaa komanda atviegloti uzelpo.