turies! man vīrs tieši tik pat negribīgs šodien :)
es viņu gan dīvaini uzmundrināju, ja tā to var nosaukt. paziņoju- tev jānovērtē cik tu esi laimīgs, ka tev ir darbs uz kuru iet un cīnīties. es šo saprotu tikai pēdējo gadu, cik ļoti es biju laimīga ar savu sagurumu, nervu stresu un pārmērīgo darba kaudzi. kad paliec nevērtīgs, nevajadzīgs, tad ir vēl grūtāk izkāpt no gultas un vēl grūtāk sevi uz ko bīdīt un ko darīt.
nopūtās un cēlās. es gan pacentos jau kafiju uztaisīt un brokastis. bet tik un tā. es mazliet skaužu tos, kam ir darbs un viņi ir vajadzīgi :) jo tā tiešām tagad ir ekstra, ja vari iet un cīnīties sakostiem zobiem par kaut ko ik darba dienu.

nu, man ir viens blakus-efekts darbam.. diemzheel ar katru dienu kljuust aizvien nelaagaak.

ticu. vīram arī iet nelāgi. bet jāmēģina laikam atrast kaut ko vērtīgu tai visā. viņš atradis vispār neganto veidu :D viņš izdomājis kā tādu "darbinieku" pa laikam izāzēt, ieriebt. palicis riebīgs, bet vismaz nenes mājās.

ai, man jau rokas nolaidushaas. vairs neko negribas. tikai mieru un iespeeju dariit normaali un mieriigi darbu.

tas ir drausmīgi. turies! gan jau šitādi te nenromālie dabūs savu. bet galvenais vai tu tik ilgi izturēsi :(

nezinu. tieshaam nezinu..