turies! man vīrs tieši tik pat negribīgs šodien :)
es viņu gan dīvaini uzmundrināju, ja tā to var nosaukt. paziņoju- tev jānovērtē cik tu esi laimīgs, ka tev ir darbs uz kuru iet un cīnīties. es šo saprotu tikai pēdējo gadu, cik ļoti es biju laimīga ar savu sagurumu, nervu stresu un pārmērīgo darba kaudzi. kad paliec nevērtīgs, nevajadzīgs, tad ir vēl grūtāk izkāpt no gultas un vēl grūtāk sevi uz ko bīdīt un ko darīt.
nopūtās un cēlās. es gan pacentos jau kafiju uztaisīt un brokastis. bet tik un tā. es mazliet skaužu tos, kam ir darbs un viņi ir vajadzīgi :) jo tā tiešām tagad ir ekstra, ja vari iet un cīnīties sakostiem zobiem par kaut ko ik darba dienu.