| biju gaidiijusi, ka buus briesmiigaak. ka piesmies peec pilnas programmas. pagaajushaas otrdienas un treshdienas notikumu atklaasts bija tik spilgts un tajaa iesaistiito daliibnieku emocijas tik sakaapinaatas, ka naktii guleeju diezgan dranjkjiigi un no riita devos ar nelabuma sajuutu pakruutee. tomeer. viss shoreiz bija savaadaak. dikti mieriigii. bez uzbraucieniem. juutos paarsteigta patiesiibaa. bet prieks, ka shobriid uz briidi viss ir aprimis. tagad liidz 8.novembrim ir laiks parosiities un uzcirst tekstus. tomeer... treshaa nakts, kad tramiigi vai maz guli, dara savu - acis leenaa garaa veras ciet. gribu gultu. un guleet, guleet, guleet. |
dziive pati piespiezh it kaa aizbeegt no visaam domaam un paardomaam. vnk liek riikoties un darboties.
bet par teeju.. shodien laikam iedzershu, jo iisti normaali tas nav, ka visu nakti ik pa briidim mosties un domaa par lietaam, kas saistiitas ar darbu.