Man arī ir bijušas stuācijas, kad esmu satikusi tādus čīkstuļus, bet es kaut kā esmu centusies, ar karu reizi mazāk ar viņiem kontaktēties, bet latviešiem jau patīk, ja otrs pačīkst un pasaka, ka dzīve ir grūta un viss viņam ir slikti, jo, ja viss būtu super, tad tas nav nevienam interesanti. Es sevi uzskatu, ka esmu vienkāršs mietpilsonis. Darbs - mājas un tā katru dienu, bet visdīvainākais, ka cilvēkiem tas neinteresē. Viņiem vajag piedzīvojumus, drāmas, problēmas vienalga vai tās ir ģimenes vai darba. Un tad nākas stāstīt kādas pasaciņas par sevi, tad tu paziņu acīs kļūsti nu baigi interesanta persona (mani pašu tracina (lasi-besī), ka nākas stāstīt visādus nepatiesus stāstiņus, jo jūtos, kā tāda mele), bet visvairāk mani pārsteidz, ka cilvēki klausās, tic un dažreiz pat dod man padomus!!! Šīs lietas man joprojām nav saprotamas?

nezinu, bet es nekad neesmu centusies ziimeet un staastiit draamas. un laikam shobriid kaadu krietnu briidi mans moto ir "ciiniities!". taapeec kretinee cilveeki, kas iid un chinkst. man tomeer tuvaaki ir stipri cilveeki un ciiniitaaji.

Es nesaku, ka man tas patīk, bet esmu ievērojusi, ka citiem tas patīk un viss ir atkarīgs, kā tu stāsti, jebkurā stāstā var atrast drāmu vai komēdiju.
Labs tavs moto, bet (no pieredzes) tikai nepazaudē savu iekšējo traulso sievišķību, jo (atkal no pieredzes) stiprajam dzimumam (pārsvarā) nevajag super sievietes, kas visu prot un māk, jo tad viņiem nav iespējas parādīt savu vīrišķību (jebkurš ir iekšēji bruņinieks cits uz balta zirga, cits uz maza ponija :) )

pilniigi piekriitu Tev. viirieshi parasti baidaas no shiim - es-visu-varu-pati.
taa ir maaksla - prast visai tikt galaa ar visu un tajaa pat laikaa speet vienaa mirklii kljuut par beernmu vai neaizsargaatu un vaaju sievieti :)