| shodien, shkjirojot dreebes, radaas daudz dazhaadas paardomas... iipashi par teemu - ko es ieraugu maisinjaa... njemot veeraa to, ka maajaas jau bijus shkjirojusi dalju, tad kaut kaads priekshstats bija ieguuts par to, kas un kaa izskataas... par to, kaa cilveeki attiecas pret lietaam.. man bija paveicies, jo dreebiites tieshaam bija tiiras un smuki salociitas.. bet shodien ieraudziiju arii citu realitaati... tieshaam izskatiijaas, ka cilveeki nezin, kur vinjiem atrodas miskaste un sakraamee maisos visu, kas ir lieks.. iipashi neskatoties - caurs vai nav caurs, tiirs vai netiirs... viens no maisiem bija taaaaaaads... ka bija nedaudz pretiigi pat pieskarties taam dreebeem.. diemzheel liela dalja no taa maisa nonaaca citaa maisa... ar nosaukumu - miskaste... skumji pat nedaudz palika.. bet tur jau laikam neko daudz nevar mainiit... nu, ko..tuulit peec kaada mirkliisha man atvediis veel chetrus maisus ar dreebeem... sestdien tad varees pabeigt visu sainjot un beidzot suutiit prom... |
bet bija arii daudz pozitiivi mirklji - svaigi izmazgaatas, izgludinaatas, ljoti ruupiigi salociitas...
taisni prieksh un siltums...
-
/malkoju tagad balzaamu, knakstos ap tavu sieru un ir taaaaaads besis.... taads ar dumu smaidu sejaa, taads, ka negribas ne milimetru kusteeties...
puikas mani vakarinjaas vistu bija sacepushi - paeedaam - tagad toch sveetlaime horizontaalaa staavoklii :D shodiena bija nogurdinosha.../