| precamies vai dziivojam kopaa, radam beernus, shkjiramies un tad vairs netiekamies ar saviem beerniem (vai tiekamies 2-3x gadaa (uz sveetkiem)), jo atkal precamies vai dziivojam kopaa, atkal radam beernus un atkal shkjiramies.. vai arii kaads savaadaaks dziives modelis tiek piekopts, bet atkal ir barinjsh beernu, kuri tiek atstaati viena vecaaka zinjaa.. lielaakoties sievietes.. jaa, stereotips.. protams, ir arii gadijumi, kad otrs vecaaks aktiivi iesaistaas beerna dziivee... njemot to beernu pie sevis regulaari kaut vai uz briivdienaam, vai arii dalot laiku - nedeelju - divas pie viena vecaaka, un attieciigi tikpat daudz pie otra... |
1) Monogāmija mūža garumā jau ir tikai pāris tūkstošu gadu vecs izgudrojums, kuru jau kopš pirmssākumiem daudzi mēģina pārkāpt. Tā ka varbūt tas nemaz nav tas, kas cilvēkam ir tas labākais.
2) "Lielākoties sievietes..." - nav gan pašam sanācis (tfu, tfu, tfu), bet cik dzirdēts / lasīts - a pamēģini šķiroties pateikt sievietei, ka gribi būt kopā ar bērniem vairāk kā tikai satiekoties reizi pa reizei - tak tiesāsies, acis izskrāpēs un ko tik vēl ne savus mazuļus aizstāvot (it kā viņi nebūtu arī vīrieša bērni). Kaut kā tā "mātīte", ar retiem izņēmumiem, nespēj pieņemt, ka arī "tēviņš" var parūpēties par saviem pēcnācējiem.