parasti man ir bijis taa, ka tikai dzer... bet shoreiz aiz izmisuma gribas arii raudaat... lai gan tas jau tik un taa neko neliidz.. nekas no taam asaraam nemainiisies..
es jau zinu, ka ar darba deveejiem nav viegli.. bet, ja juuti, ka ir netaisniiba un centies ciiniities ar to, un redzi, ka vienalga nekas nesanaak, tad riktiigi besis naak virsuu...
ai, saap riktiigi shitais... vairaak nekaa astonjus gadus esi dariijis to, kas ir tieshaam tavs sirdsdarbs, un tagad taa... saaku domaat - varbuut nav ko mocities un notiit nafig prom... lai arii baigi negribas... bet viss ir attieksmes jautaajums...ja attieksme ir necieshama, tad arii negribas neko dariit..
8 gadi ir daudz, ja iestaajas rutiina, apnikums... man joprojaam ir interesanti, jo naak aizvien jaunas un jaunas, un jaunas lietas... nebeidzams izzinaashanas celjsh... sirdsdarbs... par kuru sapnjoju no aptuveni 19 - 20 gadu vecuma...