Ne tikai Nīderlandē, arī Uk, re kur te min Beļģiju un vēl šur tur eiropā. Bet, zin kā, nu tur nesāk ar 'tagad visi sāks iet skolā no 3 gadiem, bet skolas telpas un programmas joprojām ir tādas, kā paredzētas no 7 gadiem' :) | |
Pašvaldības dārziņiem 'silīte' ir no 1.5. no 8 mēn ir privātie dārziņi. Creche sistēma no 4mēn mums nav dzirdēta. | |
es sāku iet skolā 5 gadu vecumā, 6 man palika oktobra beigās (visi uztraucās, ka nākamgad jau būšu par vecu), nekāda vaina. | |
Mēs esam vecas. Tad visi sāka no 6 gadiem. Jā, tas absurds, ka šobrīd vidusskolu uzsāk tajā vecumā, kad es sāku augstsskolu. Un tad pirmajās klasītēs ļoti daudz kur bija pusdienlaiki un spēlēšanās laiki, kas tagad pirmajās klasēs vairs nav un kurus tur nav plānots ieviest pārceļot atpakaļ uz 6 gadiem. Un tad otrajai klasei bija mazākas prasības kā tagad pirmajai. | |
man besīja tie spēlēšanās laiki un gulēšana, utt utml, un ne man vienai. bet es tik tā, dalos pieredzē :) | |
Vairumam bērnu riebjas, kad viņus liek gulēt. Man arī pusdienlaiki besīja jau īslaicīgajā bērnudārza epopejā 4os gados, kur nu vēl tajā skolas sākšanas gadā :) Beeeeet tagad man mājās ir todleris. Un todleris, kas nav dabūjis savu pusdienlaiku (kurā likties viņai, protams, riebjas) ir force of nature to be reckoned with. Viņai pašai viss ir slikti un ar viņu kopā nevar darīt neko foršu. Vienkāršoti - veco labo karošu analoģiju zini? Bērniem ir daudz emociju, un lai spētu funkcionēt un neārdīties par katru sīkumu, viņi konstanti tērē savas karotes emociju apvaldīšanai. Pusdienlaiks, pat ja viņiem pusdienlaiks riebjas, dod iespēju rechargot karotes. Kaut kādā vecumā viņiem būtu jāspēj tajā pusdienlaikā ielīst pašiem - bet jābūt vismaz iespējai pie tāda tikt. Un kolektīvā tas nozīmē konkrētu pulksteņlaiku, kad visi vismaz ir mierīgi. (un, protams, added bonus - ja pa dienu guļ pusdienlaiku, tad īsāks nakts miegs. Īsāks nakts miegs - lielāka iespēja kaut ko kopā ar bērniem padarīt ārpus standarta darba laika. Bet tas jau tā, egoisms. Ar pusdienlaiku vien nepietiek, bet ja nav pat pusdienlaika iespēja, tas norāda, ka visticamāk nav par vecumposma īpatnībām piedomāts arī citos veidos. | |
es nez, pie mums bērnudārzā daļa bērnu negulēja pusdienlaiku, like, nekad, un par sodu visu to stundu stāvēja gultā kājās. es esmu aizmigusi precīzi vienreiz - un pēc tam jutos reāli tizla un apdauzīta. bet tās ir atmiņas par laiku, sākot no 5 gadiem, pirms tam gan jau visi gulēja kā sivēni. | |
(toties 18-19 gados gulēju pusdienlaiku katru dienu, kādas 3 stundas, un žēli domāju par bērnudārzu) | |
Vajadzība pēc pusdienlaika pazūd kaut kur starp 3 un 6, jā. Obligāta sēdēšana solos palielina vajadzību gan pēc atpūtas, gan izkustēšanās. | |
Nesaprotu, kā bērns var nebūt gatavs skolai? Atšķirībā no koledžām, augstskolām utt., kur ir iestājeksāmeni, tiek prasīts kaut kāds līmenis mācīties patstāvīgi, pirmajā klasītē pēc idejas nekas nav jāzina. Tāpēc jau skola ir, lai bērnus apmācītu no nulles. Cita lieta, ka tie līmeņi var atšķirties, tāpēc ja ir 1 skolotājs uz 30, tad viņš vienkārši netiks ar visiem galā. Bet optimāli 1 uz 7-10 bērniem varētu būt ok. Vēl labāk 1 uz 3-5. Ja vairāk, tad jau paliek grūti, it īpaši ja bērni ir atšķirīgi pēc rakstura utt. ASV gan to risina ar zālēm, ja bērns ir pārāk aktīvs – še tev Ritalīns. Bet man tas nešķiet gluži pareizi. Grūtāk ir autisma spektra bērniem. Tos ar zālēm nevar ārstēt. Bet kā stāsta progresīvi psihiatri, izrādās, ka liela daļa no viņiem arī ir mācāmi, kā saprast citu emocijas utt. Bet lai šāda apmācība notiktu, jau vispirms būtu jāapmāca paši skolotāji. | |
Awwwwww :) Vai nebūtu jauki, ja tā būtu? Tu esi Lielbritānijā, kur skola sākas no 3-4 gadu vecuma, tad tiešām sāk no nulles. Latvijā 'skola' sākas 7 gadu vecumā (reāli 7..8). Pirms tam 1..2 gadus norisinās 'obligātā-sagatavošana-skolai-kas-vēl-to Pirmklasniekam šobrīd ir jāspēj pašam pierakstīt mājās uzdotais. (jo, ja skolotāja mājasdarbu eklasē ieraksta tikai stundu pirms stundas sākuma, tad par iztrūkstošo mājasdarbu, kuru vecāks nav varējis pārbaudīt, jo eklasē nekas nebija rakstīts, ir vainīgs skolēns, kas to nav no tāfeles norakstījis). Matemātikā, pārbaudot gatavību pirmajai klasei, tiek sagaidīta spēja risināt vienkāršus teksta uzdevumus. T.i, izlasīt teksta uzdevumu un spēt gana abstrakti domāt, lai to atrisinātu. Protams, esošā obligātās sagatavošanas sistēma nenodrošina, lai šis prasmes visiem būtu, tad nu jau no pirmās klases sākas 'pēc programmas mums ir jāmācās šis, bet daļa mums ir nespējīgi līdz tam tikt, tāpēc nu, kaut ko muļļājam, kaut ko izlaižam, kaut kā jau būs - tie, kas nebūs gatavi lāga neiemācīsies, tie, kas bija gatavi, toties luņosies un apgūs sliktu darba ētiku'. Nezinu cik pašlaik ir klašu izmērs, bet ap 30 ir, jā. mazliet vairāk. 1 pedagogs. Nerunājot par pašaprūpes spējām (jāspēj pašam uzvilkt/novilkt apģērbs un apavi. Ja nemāk kurpes šņorēt, tad jābūt nešņorējamām kurpēm (jo dienas laikā ir jāmaina no iekšas apaviem uz āra apaviem un atpakaļ), jāprot pašam stundu nociesties bez WC, un staprbrīdī aizkriet uz WC, kur visu izdarīt (bez dvieļu, ziepju un papīra apstākļos). Par to, kas LV notiek ar bērniem, kam rietumos uzstādītu HF spektra diagnozes labāk neizteiksimies. Pie mums pat neirologus autisma ārstēšanā neiesaista, ekskluzīvi psihiatrijas lauciņš. Pa lielam, tiek atstāti saplosīšanai. Pačukstēšu vēl vienu LV sistēmas absurdu. Esi dzirdējis, par to kā ir ļoti garas rindas LV dārziņos, bet daudz īsākas RU dārziņos? No LV dārziņa uz RU plūsmas skolu iet var. No RU plūsmas dārziņa uz LV skolu uz pirmo klasi principā neņem. 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas mēs joprojām no pirmsskolas vecuma audzinam divkopienu sabiedrību. | |
Šadurskis LIZDA sēdē http://apollo.tvnet.lv/zinas/aiznakamaj Principā EU regula kaut kāda par 6 gadu mācību sākumu esot, bet, ehm, mums tā kā jau no 5iem gadiem sākas obligātā 'sagatavošana skolai', tīri nomeklatūras jautājums. | |
Agrāk vecāki paši varēja izvēlēties no 6 vai 7 gadi laist skolà un ne pārāk sen (bet varbut man vienkarši laiks ātri skrien) tika pieņemts, ka no 6 gadi var lsist tad, ja bērnan līdz gadu mijai paliek 7 gadi. Tātad tagad atkal kaut ko citu štuko. | |
(es arī negribu. man vispār ir dalītas jūtas pret skolā apgūstamo materiālu, ja domāju par tā lietderīgumu bērna turpmākajā dzīvē. prasmes domāt, analizēt, strādāt ar infu - jā, bet ne jau tas, ko mūsus stūķēja iekšā 12 g.)