Atšķirībā no koledžām, augstskolām utt., kur ir iestājeksāmeni, tiek prasīts kaut kāds līmenis mācīties patstāvīgi, pirmajā klasītē pēc idejas nekas nav jāzina. Tāpēc jau skola ir, lai bērnus apmācītu no nulles.
Cita lieta, ka tie līmeņi var atšķirties, tāpēc ja ir 1 skolotājs uz 30, tad viņš vienkārši netiks ar visiem galā. Bet optimāli 1 uz 7-10 bērniem varētu būt ok. Vēl labāk 1 uz 3-5. Ja vairāk, tad jau paliek grūti, it īpaši ja bērni ir atšķirīgi pēc rakstura utt.
ASV gan to risina ar zālēm, ja bērns ir pārāk aktīvs – še tev Ritalīns. Bet man tas nešķiet gluži pareizi.
Grūtāk ir autisma spektra bērniem. Tos ar zālēm nevar ārstēt. Bet kā stāsta progresīvi psihiatri, izrādās, ka liela daļa no viņiem arī ir mācāmi, kā saprast citu emocijas utt. Bet lai šāda apmācība notiktu, jau vispirms būtu jāapmāca paši skolotāji.
Atšķirībā no koledžām, augstskolām utt., kur ir iestājeksāmeni, tiek prasīts kaut kāds līmenis mācīties patstāvīgi, pirmajā klasītē pēc idejas nekas nav jāzina. Tāpēc jau skola ir, lai bērnus apmācītu no nulles.
Cita lieta, ka tie līmeņi var atšķirties, tāpēc ja ir 1 skolotājs uz 30, tad viņš vienkārši netiks ar visiem galā. Bet optimāli 1 uz 7-10 bērniem varētu būt ok. Vēl labāk 1 uz 3-5. Ja vairāk, tad jau paliek grūti, it īpaši ja bērni ir atšķirīgi pēc rakstura utt.
ASV gan to risina ar zālēm, ja bērns ir pārāk aktīvs – še tev Ritalīns. Bet man tas nešķiet gluži pareizi.
Grūtāk ir autisma spektra bērniem. Tos ar zālēm nevar ārstēt. Bet kā stāsta progresīvi psihiatri, izrādās, ka liela daļa no viņiem arī ir mācāmi, kā saprast citu emocijas utt. Bet lai šāda apmācība notiktu, jau vispirms būtu jāapmāca paši skolotāji.