cik liela bija operācija?
man ķeizari bija tā nu no viena vēdera sāna līdz otram pušu pa horizontāli. dzija tā, lai es varu normāli kustēties un nejust sāpes pusgadu.
sāpes ļoti stipri jutu pirmos 2 mēnešus.

laparaskopija :>
bet sāp ne rētas, bet tur, kur sāpēja pirms operācijas.. lai gan daktere teica, ka pamazām viss sāk atgriezties normā, tomēr nemiers nedaudz man ir. laikam mierīgāks prāts būs, kad nākamnedēļ uztaisīšu sonogrāfiju.

nu jā. man ķ laikā papildoperāciju taisīja. tās rētas dziļumā sāpēja ilgi ilgi. bet nebaidi. man iespējams nāksies taisīt to laproskopiju, jo rēta iekšpusē niķojas un sāp no jauna un no iekšpuses. ārste nervozē.
pēdējo reizi pirmajās dienās bija 38-39 temp, nelabums un līdz ģībonim smagi. sāpes gan ikdiena. un viss tāpēc, ka kaut kas rētā nojucis ar saaugšanu. un ja tas kaut kas būt TIK pat smagi un gari, kā Tev, tad man drusku pabail un sašķobās drosmīgie plāni- ielekt, izpoerēt, ātri savākties un drasēt tālāk..

nu man vnk ir ļoti specifisks gadījums, kāpēc tik ilgi.
bet no laparskopijas nebaidies! man bija tagad tā, ka pirmdien operēja ap pusdienslaiku, līdz otrdienai gulēju pēcoperāciju palātā. otrdien jau ap 10 rītā piecēlos, aizstaigāju līdz tualetei pati bez galvas reiboņiem un pat līdz savai palātai arī. otrdien nebija spēks vēl mazgāt matus, bet trešdien no rīta jau izlietnē izmazgāju matus. :)jā, apsēsties, apgulties bija nedaudz grūtāk pirmajās dienās, bet tad jau atrod pareizo pozīciju :)
tā ka ar laparaskopiju viss tiešām ir diezgan vienkārši :)

cerams. jo mani neviens nežēlos un neļaus gulšņāt. 2 bauri ar "mamm, mamm!" un trešais ar "kas būs ēst?" neļaus justies vājai ilgāk par max dienu divām.

slimnīcā pēc laparaskopijas parasti ir 3-4 dienas :)

tātad 3-4 dienas... nja.. dārgs prieks?

slimnīcas diena gan gaiļezerā, gan stradiņos ir 9.50. 30 lati ir par anestēziju. ja iet kā neatliekamais, vairāk nekas nav. ja plānveida, tad nezinu.

ahaa. tātad jau jāsāk domāt, kur ņemt, ja nu gadījumā vajadzēs. turies :)

:) nu jā ;)
un jārēķinās, ka pēc laparaskopijas parasti ir aptuveni 2 nedēļas kā minimums darbnespēja :) lai gan - katram jau tas var būt savādāk :)

es jau turos, turos un turpinu savu pozitīvisma sajūtu audzēt.. tā ļoti noderēs, kad atgriezīšos darbā.. tur mani mēģinās norakt jau pirmajās dienās. :(

vot par tām 2 nedēļām mani noēdīs jebkurš. heh... bet lai cik tas stulbi neizklausītos- vismaz varbūt tā dabūtu atpūsties, jo atvaļinājumu nesanāk dabūt :/

vnk nedrīkst ņemt to visu pie sirds, ko citi domā - nedomā. man pirms trīs mēnešiem arī tā likās. tagad jau ir vienalga, ko kurš domā, jo man mana veselība ir svarīgāka par to, ko domā kolēģi darbā...
un atvaļinājumu vasarā es arī paņemšu.

es esmu no tiem, kas ļoti ņem pie sirds un ļoti baidās :)
man jau pat pamanījušies pamest- nu nebaidies tik ļoti no atlaišanas, nebaidies tik ļoti, ka neesi gana laba, nebaidies kādreiz arī sev ko paprasīt.
baidos. man tas tukšais laiks bija tik smags, ka es ļoti baidos riskēt vēl. bet neņemt pie sirds sāku tomēr mācīties :) vēl jo vairāk tāpēc, ka mani sāk gribēt arī citi un mēģina nu jau pārvilināt :D un līdz ar to sāku pasniegt, ka man ja man sāpēs, vai celsies temperatūra bez iemesla ik mēnesi, tad es strādātājs ar nekāds nebūšu.
vakar sapratu, ka man ar steigu vajaga projekta nodevumu sagaidīt :D ar darba čipu centos sabiedriskajā transportā novilkt e-talona vietā :D

ārprāts!
Tu uzmanīgi, jo izdegt tiešām nav labi, jo tad kļūsti par pelēku seju - apvalciņš ir, bet cilvēka nav (kā tas sanāca ar mani :( ).
nu, redz, tas ir labi, ka kāds Tevi vēl grib pārvilināt! tas nozīmē, ka esi gana laba! :) augstāk novērtē sevi! :)

oi pēdējā pusotra gada laikā esmu ļoti daudz ko jaunu apguvusi un arī sertifikāti klāt nākuši. tas viss iegriezies lauciņā par kuru man nebija līdz šim pat nojausmas, bet izrādījās mans īstais.jo es iedegos un esmu īsts zvērs, kamēr darba pilnas rokas. :)
tiesa ar to izdegšanu drusku bail. jo sāk tuvoties. tūliņ jau būs otrais projekts manā kontā, bet brīvdienas tik pa vienai kādai dabūta un tā pati lai aizvestu bērnu pie ārsta. šodien klientam piem, nosūtīju dokumentu un pēc 5 min bija izmisuma bļāviens- ārprāc! es laikam nosūtīju nepabeigto.
ir tik tālu, ka kļūstu ļoti neuzmanīga. tikai otrreiz pārskatot, konstatēju, ka visu esmu automātiski izdarījusi pareizi. BET tas nav labi. un es kaut kā trāpījos uzreiz tādos smagos, ka man jau smējās priekšniecība- nu tev ugunskristības! jā.. trāpīja ļoti grūtas. tikai būtu forši, ja tā arī turpmāk tiktu interesanti un grūti projekti. tikai... nu pa viu atvilkt elpu derētu.. citādi šogad uz pavasari skatos ar skumjām, ka vēl viens skaistākais gada laiks zaļākais paies nemanīts.

paņem kādas dienas brīvas - piemēram, ceturtdienu, piektdienu un tad jau nedēļas nogale.. vnk atiet ;) pat tāds sīkums palīdz! :)

patreiz man palūdza līdz jūlijam nevienu dienu neņemt. iespējams tas arī psiholoģiski piepalīdz, jo es zinu, ko tikmēr pazaudēšu- bērna otro dzimšanas dienu, radus, kas iebraukuši LV reto reizi, jāņus, tēta vārdiņdienu... un vienkārši skaistu laiku. nerunāsim, ka man nākamnedēļ dzimšanas diena :) bet es to dienu noraušu kā traka, jo būs pirmsdiena. un pirmsdienas un pēcdienas ir reti stresotas :)
bet būs jāņem vērā :) šitā vajadzēs mēģināt.. un vēlams tai nedēļas nogalē netrāpīties dežuranta godā :)

nu jā ;) bet tad jūlijā gan paņem un neļaujies pierunāties! :)

noteikti. mans tētis ļoti cer, ka atbraukšu ciemos ar bērniem uz svaigo gurķu laiku un noēdīšu lielāko daļu un pārējos salikšu ziemai :) un tur tā atpūta ir fantastiska.. nekāda interneta, nekādu iespēju strādāt :D

toties ir iespēja fiziski strādāt :))
un saule, un svaigs gaiss... ui, i nerunā...

oi fiziski tā prasās. kad ofisā nosēdēts. ar labu nakti :)

Tev arī! :)))