?
:(

Mammas brāļa sieva..

ou :(
un atsakās operēt, jo par vēlu jau? vai tāpēc, ka budž
etvietas beigušās vai tml. murgs?

man ļoti žēl :(

Tāpēc, ka par vēlu. Esot pateikuši, ka, ja operēs, tad vēl ātrāk viss beigsies.. :(
Līdz ar to šovakar pārdomas no sērijas - kā ir labāk, zināt, ka beigas ir tuvu, vai nezināt (tas man vairāk savu vecāku kontekstā). Jā, zinu un saprotu, ka viņiem abiem visādas kaites ir, bet kaut kā iekšēji tomēr šķiet, ka viņi vēl dzīvos, dzīvos un dzīvos. Šobrīd nespēju pat iedomāties kā jūtas mani seši brālēni un māsīcas, kuri zina, ka viņu mamma drīz aizies viņsaulē.. Laikam jau alkaināk tver katru mirkli ar viņu. Laikam jau tāpēc augustā bija tas brauciens uz Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju ar trīs no bērniem, jo kopš jūlija jau zināja, ka ir vēzis.
Kaut kā.. skumji.. un bezcerīgi. Jo saproti, ka neko vairs nevari izdarīt :(

tikai žēl, ka ne visos gadījumos ir dots laiks PIRMS

Zinu...
Par Jums un visiem Tavu tēti arī šobrīd daudz domāju....

bet kāpēc tik vēlu?
nebija sūdzību, jeb tomēr pati novilka garumā?

Kad parādījās sūdzības, tad arī aizgāja pie ārsta. Pie vieniem, pie otriem. Laukos, tuvējā pilsētā.. tagad arī beidzot Rīgā..

mani šis te šausmīgi biedē, ka var nemaz nevilkt garumā, it kā aiziet laicīgi pie ārsta, bet tāpat izrādīties par vēlu.
Diemžēl ir tādi vēžu veidi, kuri nesāp un atklājas tikai tad, kad ir par vēlu.

Nieru vēzis ir viens no diezgan klusajiem vēžiem.. Tāpēc laikam arī tā sanācis.. :(

Vakar pēc svecīšu vakara ar mammu aizbraucām pie viņas draudzenes. Daudz jaunu lietu uzzināju iz mammas dzīves. Viens skumjš stāsts mūsu ģimenē, kā izrādās arī ir.. Mammas māsīca, kurai bija jau nolikts kāzu datums aizgāja ļoti strauji, jo atklāja diafragmas vēzi. Kāzu vietā sanāca bēres. Līdz ar to es arī aizdomājos tieši par to pašu, ko Tu raksti - bail, ka vari kaut ko nepamanīt un palaist garām to mirkli, kad vēl kaut ko var mainīt. :(