Tāpēc, ka par vēlu. Esot pateikuši, ka, ja operēs, tad vēl ātrāk viss beigsies.. :(
Līdz ar to šovakar pārdomas no sērijas - kā ir labāk, zināt, ka beigas ir tuvu, vai nezināt (tas man vairāk savu vecāku kontekstā). Jā, zinu un saprotu, ka viņiem abiem visādas kaites ir, bet kaut kā iekšēji tomēr šķiet, ka viņi vēl dzīvos, dzīvos un dzīvos. Šobrīd nespēju pat iedomāties kā jūtas mani seši brālēni un māsīcas, kuri zina, ka viņu mamma drīz aizies viņsaulē.. Laikam jau alkaināk tver katru mirkli ar viņu. Laikam jau tāpēc augustā bija tas brauciens uz Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju ar trīs no bērniem, jo kopš jūlija jau zināja, ka ir vēzis.
Kaut kā.. skumji.. un bezcerīgi. Jo saproti, ka neko vairs nevari izdarīt :(